Hologrāfija
Vikipēdijas raksts
Hologrāfija (grieķu: όλος-hòlòs - viss, vesels; γραφή-grafè - rakstīšana) ir zinātne par hologrammu izgatavošanu. Plašākā nozīmē hologrāfija ir viļņu frontes interferometrisks pieraksts un tās reproducēšana[1]. Hologramma ir fotogrāfiju veids, kur attēlu var apskatīt trīs dimensijās. Hologrāfijas tehniku izmanto arī, lai optiski varētu uzkrāt, atjaunot un uzkrāt informāciju. Šo tehniku plaši izmanto, lai radītu telpiskus attēlus ar hologrammu palīdzību, īpaši zinātniskās fantastikas daiļradē, piemēram, filmās Zvaigžņu ceļš (Star Trek), Zvaigžņu kari (Star Wars), Sarkanais punduris (Red Dwarf), Kvantu lēciens (Quantum Leap) u.c.
[izmainīt šo sadaļu] Hologrāfijas izgudrošana
Hologrāfiju izgudroja 1947. gadā ungāru fiziķis Deniss Gābors (1900-1979). Viņš par šo darbu 1971. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā. Atklājums bija negaidīts pētījuma rezultāts, uzlabojot elektronmikroskopus Anglijas pilsētiņā Regbijā "British Thomson-Houston" kompānijā. "British Thompson-Houston" iesniedza patentu 1947. gada 17.decembrī (un saņēma patentu GB685286), bet šī nozare reāli neattīstījās līdz 1960. gadam, kad tika izgatavots pirmais lāzers.
1962. gadā PSRS zinātnieks Jurijs Deņisjuks izgatavoja pirmo hologrammu, kurā attēlots trīsdimensiju priekšmets. Tajā pašā gadā arī ASV Mičiganas Universitātē Emets Līss un latviešu izcelsmes zinātnieks Juris Upatnieks izgatavoja hologrammu.
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ O. Students. Optika.- R.: Zvaigzne, 1971, 96.lpp