Homērs

Vikipēdijas lapa
Homērs
Ὅμηρος
Homēra krūšutēls Britu muzejā
Homēra krūšutēls Britu muzejā
Personīgā informācija
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks
Valoda sengrieķu valoda
Rakstīšanas laiks sengrieķu literatūra
Slavenākie darbi eposi "Iliāda" un "Odiseja"
Homērs (Viljams Bugro, 1874)

Homērs (sengrieķu: Ὅμηρος — "Neredzīgais" no ὁ μὴ ὁρῶν, dzīvojis ap 8. gadsimtu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru.[1]

Vārds[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leģenda, ka Homērs bijis akls, radusies jau senajā Grieķijā, un iemesls tam ir vārda nozīme. Ja vārdu Homērs apskata pēc tā izcelsmes (etimoloģijas): ὁ μὴ ὁρών (izrunā: "ho-mē-horōn"), tad tiešais tulkojums ir: ‘tas-ne-redzīgais’. Cita nozīme būtu "ķīlnieks". Pēc citiem avotiem dzejnieka vārds bijis Melesigēns, ar pievārdu Homērs.[2]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Drošu rakstisku avotu par Homēra dzīvi nav. Jau sengrieķu zinātniekiem nebija neapšaubāmu ziņu par dzejnieka biogrāfiju. Vienīgais informācijas avots bija viņa vārds un darbi. Par Homēra nozīmi jau antīkajā pasaulē, piemēram, liecina fakts, ka 20 dažādas grieķu polisas strīdējās par to, kura tiks atzīta par Homēra dzimteni. Nenoliedzams fakts ir — Homēra darbi senajā Grieķijā bija zināmi katram un ap dzejnieka biogrāfiju jau toreiz tika radītas leģendas. Protams, ka klasiskās un hellēniskās Grieķijas laikmetā sacerētie traktāti par un ap Homēra personību un dzīvi mūsdienu literatūras zinātnē vairs netiek pieņemti bez kritikas.

Iespējams, viņš bija viens no tiem ceļojošajiem dzejniekiem — aēdiem, kas svētkos un aristokrātu dzīrēs priecēja klausītājus ar episkiem dziedājumiem par dieviem un varoņiem. Taču tiek pieļauta arī iespēja, ka viņš ir izdomāta personība un viņam piedēvētajiem darbiem ir dažādi autori (vairāk skatīt zemāk: Homēra jautājums).[3]

Homēra darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz mūsdienām ir nonākuši tikai abi lielie eposi un tā dēvētās homēriskās himnas. Senajā Grieķijā Homēram piedēvēti arī daudzi citi darbi, piemēram, komiskais eposs "Varžu un peļu karš".[4][5][6]

Homēra eposi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Homēra eposi ir divas lielas poēmas par grieķu senajiem varoņiem un dieviem: "Iliāda" un "Odiseja". Abas poēmas ir rakstītas īpašā dzejas pantmērā — heksametrā, un tām piemīt cēls stils. Tām ļoti arhaiska valoda, tajā grieķi netiek dēvēti par hellēņiem, kā tas bija klasiskajā laikmetā, bet par ahajiem.

Mūsdienu teksta variants ir cēlies no hellēnisma laikmeta. Ap 2. gadsimtu p.m.ē to rediģēja Aleksandrijas bibliotēkas vadītājs Aristarhs no Samotrākes. Pirmie varianti radušies ap 6. gadsimtu p.m.ē., kad radās pirmās lielās grieķu polisas. Tradicionāli par pirmo pierakstu uzskata Atēnu tirāna Peisistrāta pasūtījumu.

Iliāda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Iliādā" tiek stāstīts par 50 dienu notikumiem Trojas kara desmitā gada beigās. Šajā karā piedalījās daudzi grieķu varoņi, katrs sava kara pulka priekšgalā. Apvienotā grieķu karaspēka vadoņi bija Agamemnons un viņa brālis Menelājs, kura sievu Helēnu bija nolaupījis Trojas valdnieka Priama dēls Parīds. Iliādas galvenā tēma ir Ahilleja dusmas pret Agamemnonu un atteikšanās piedalīties kaujā, kā rezultātā Troja ņem virsroku kara norisē. Iliādā netiek atstāstīta ne kara priekšvēsture, ne arī Trojas ieņemšana ar slavenā Trojas zirga palīdzību. Eposs beidzas ar Trojas varoņa Hektora apbedīšanu, kuras laikā bija 12 dienu pamiers starp abām nometnēm.

Odiseja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Odiseja" stāsta par grieķu varoņa — Odiseja piedzīvojumiem pēc Trojas kara. Vēl desmit gadus Odisejs bijis spiests klīst pa pasauli, līdz viņam beidzot izdodas atgriezties mājās un izrēķināties ar negantajiem preciniekiem, kuri viņa prombūtnes laikā terorizēja viņa sievu Pēnelopi un izlaupīja viņa īpašumus.

Homēriskās himnas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tās ir 33 dziesmas, kas veltītas dieviem un varoņiem. Sacerētas heksametra pantmērā — tāpat kā abi lielie eposi. Ir valodas un teksta paralēles ar Homēra darbiem — tādēļ šie sacerējumi tradicionāli tiek dēvēti par homēriskajām himnām. Autora/autoru jautājums ir vēl sarežģītāks nekā attiecībā uz Iliādu un Odiseju. Datējums neskaidrs: 7.-3. gadsimts p.m.ē.

Homēra jautājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 18. gadsimtā sākās diskusijas par Homēra darbiem un to autorību, ko dēvē par Homēra jautājumu. Svarīgākā jautājuma būtība līdz mūsdienām nav mainījusies — vai eposiem ir viens autors vai tas ir kolektīvs darbs?

Mūsdienu Homēra pētnieki tiek iedalīti divās grupās: "unitāriešos" un "analītiķos". Unitārieši pieņem, ka gan "Iliāda" un "Odiseja" ir vienas personas darbs, kā rezultātā rodas papildus jautājumi: a) kas ir to autors?, b) vai abiem eposiem ir viens un tas pats autors? Analītiķi turpretī uzskata, ka gan "Iliāda", gan "Odiseja" ir vairāku autoru darbu kompilācija.

Neskaidrs ir arī jautājums par hronoloģiju, un tikai ar piebildēm tiek atzīts, ka Homēra eposs tapa 8. gadsimta p. m.ē. beigās vai pat 7. gadsimta p.m.ē. sākumā.

Lielas diskusijas radīja arī jautājums par to, kāda vēsturiskā realitāte atspoguļota Homēra eposos. Šodien pēc daudziem strīdiem tiek pieņemts, ka ilgstošās mutiskās tradīcijas dēļ, kuru izmantoja Homērs, eposā ir apvienojušies vairāki hronoloģiskie slāņi, kuri atspoguļo vairākus vēsturiskos laikmetus, — no Mikēnu civilizācijas līdz paša Homēra laikam, tas ir, 8. gadsimtā p. m.ē. Arheoloģiskie avoti par šo periodu ir fragmentāri un nepilnīgi. Tādēļ Homēra eposs ir praktiski vienīgais avots par "tumšo laiku" sabiedrību.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Learn about Homer's The Iliad and The Odyssey». Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2021. gada 31. augusts.
  2. Barbara Graziosi. Inventing Homer: The Early Reception of Epic (angļu). Cambridge University Press, 2002. 138. lpp. ISBN 978-0521809665.
  3. * Nigel Wilson. Encyclopedia of Ancient Greece (angļu). Routledge, 2013. 366. lpp. ISBN 978-1136788000. Skatīts: 2016. gada 22. novembris.
  4. Adrian D. Kelly. «Homerica». The Homer Encyclopedia (en-US), 2012. ISBN 978-1405177689. doi:10.1002/9781444350302.wbhe0606.
  5. Barbara Graziosi, Johannes Haubold. Homer: The Resonance of Epic (en-US). A&C Black, 2005. 24–26. lpp. ISBN 978-0715632826.
  6. Barbara Graziosi. Inventing Homer: The Early Reception of Epic (en-US). Cambridge University Press, 2002. 165–168. lpp. ISBN 978-0521809665.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]