Hondurasa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hondurasas Republika
República de Honduras
Hondurasas Republikas karogs Hondurasas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"Libre, Soberana e Independiente"  (spāniski)
"Brīva, suverēna un neatkarīga"
HimnaHimno Nacional de Honduras
Location of Honduras
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Tegusigalpa
14°6′N 87°13′W
Valsts valodas spāņu valoda
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Huans Orlando Ernandess
 -  Viceprezidents Rikardo Alvaress
Neatkarība
 -  No Spānijas 1921. gada 15. septembrī 
Platība
 -  Kopā 112 492 km² (102.)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 7 483 763² (96.)
 -  Blīvums 64/km² (128.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $30,676 miljardi[1] 
 -  Uz iedzīvotāju $4085[1] 
Džini koef. (2003) 53,8 (augsts
HDI (2007) 0,700 (vidējs) (115.)
Valūta lempira (HNL)
Laika josla CST (UTC-6)
Interneta domēns .hn
ISO 3166-1 kods 340 / HND / HN
Tālsarunu kods +504
1 "libre, soberana, solo" ir oficiālais moto, kurš ar kongresa rīkojuma attēlots uz ģerboņa. Neoficiālais moto "NO PASARÁN" (Viņi garām netiks) kļuva populārs 1969. gada kārā ar Salvadoru. Tas ir kā atsauce uz Salvadoras mērķi savā uzbruikumā sasniegt Hondurasas Karību krastu.
2 Novērtējums ņem vērā AIDS izraisīto mirstību; tas var uzrādīt mazāku iedzīvotāju skaitu kā gaidīts.

Hondurasa ir trešā lielākā valsts Centrālamerikā. Tā robežojas ar Nikaragvu, Gvatemalu un Salvadoru.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hondurasu ieskauj Karību jūra (ziemeļos) un trīs valstis: Nikaragva (austrumos, dienvidaustrumos), Salvadora (dienvidrietumos) un Gvatemala (rietumos). Hondurasai ir arī īsa robeža ar Klusā okeāna Fonsekas līci.

Hondurasai ir gara krasta līnija gar Karību jūru un neliela pieeja Klusajam okeānam. Karību jūras piekrastē izveidojušās vairākas nozīmīgas ostas, viena no tām ir Laseiba. Mazliet atstatu no krasta atrodas Hondurasai piederošās un tūristu iecienītās Baijas salas. Zemieņu apgabali ir piekrastē un upju ielejās, kas izvagojušas Hondurasas kalnieni. Augstākie kalni atrodas valsts rietumos un centrālajā daļā, tiem ir vulkāniska izcelsme. Zemienēs, kur valda karsts un mitrs klimats, plašus apgabalus klāj lietusmeži. Kalnu mežos dominē ozoli un priedes.

Baijas salas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baijas salas atrodas Karību jūrā netālu no Hondurasas ziemeļu piekrastes. 1512. gadā tās atkāja Kristofors Kolumbs. Mūsdienās Baijas salas piesaista tūristus un nirējus.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hondurasa ir mazāk industrializēta nekā kaimiņvalstis, un hondurasieši ir viena no nabadzīgākajām nācijām visā Rietumu pasaulē. Ar ārvalstu palīdzību ir izveidoti augkopības produkcijas pārstrādes uzņēmumi, kā arī ruma, cepamās eļļas, cementa un papīra ražotnes. Hondurasas kalnos atrodas bagātīgas derīgo izrakteņu iegulas, īpaši - sudraba, cinka, svina rūdas un zelta. Šīs rūdas iegūst pazemes šahtās. Vairums cilvēku kopj savas lauku saimniecības vai strādā algotu darbu lielajās plantācijās, kurās eksportam audzē banānus, kafijas pupiņas, eksotiskos augļus un ziedus. Agrāk Hondurasa bija lielākā banānu eksportētāja, un vēl arvien šī kultūra dod 25% valsts ienākumu. Lielākā daļa kalnienes lauksaimniecībai nav piemērota. Toties krītošā ūdens spēka darbinātās hidroelektrostacijas saražo 80% elektroenerģijas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Honduras. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2008-10-09.