Husīti

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Husītu karogs

Husīti (čehu: Husité vai, pašnosaukums, Kališníci, vācu: Hussiten) ir kristietības kustība XV gadsimta Čehijā, priestera Jana Husa sekotāji. Tā tiek uzskatīta par protestantisma priekšteci. Husītu kustība ietekmējusi čehu nācijas identitātes attīstību.

Husītu kustība izveidojās pēc tam, kad 1415. gadā Konstances koncilā Jans Huss tika sodīts ar nāvi. Izveidojās husītu kustības divi spārni - mērenais (utrakvisti jeb biķernieki, ar centru Prāgā) un radikālais (taborīti, ar centru Tāborā). Bohēmijas karalis Vāclavs pret husītiem bija iecietīgs.

Vāclavs 1419. gadā mira un par Bohēmijas karali kļuva ortodoksālā katolisma aiztāvis Sigismunds, tāpēc pašā Bohēmijā klosteri un baznīcas tika izlaupītas, bet baznīcas īpašumi konfiscēti par labu husītu augstmaņiem. Pāvests Martins V izsludināja krusta karu pret husītiem, un no 1419. līdz 1434. gadam notika t.s. Husītu kari. Iesākumā husīti pret krusta karotājiem aizstāvējās, bet 1427. gada pārgāja ofensīvā un uzbruka apkārtējām teritorijām.

Nespēdami sakaut husītus militāri, 1432. gadā Bohēmijas delegācija tika uzaicināta uz Bāzeles kancilu. Tika panākts zināms kompromiss ar mērenajiem husītiem (utrakvistiem) un 1434. gadā Lipanu kaujā katoļi un utrakvisti sakāva taborītus, izbeidzot karus. Vēlākajos gados utrakvisti pamazām tika aizvien vairāk integrēti katolismā, līdz pēc 1620. gada Baltā Kalna kaujas husītu kustība Bohēmijā praktiski izzuda.

Brāļu draudžu kustību var uzskatīt par husītu tradīciju turpinātājiem. Pēc Pirmā pasaules kara no katoļu baznīcas atdalījās Čehoslovāku husītu baznīca, kura arī uzskata sevi par husītu turpinātājiem.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Husīti