Iļja Ripss

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Iļja Ripss
Personīgā informācija
Dzimis 1948. gada 12. decembrī (65 gadi)
Tautība ebrejs
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika
Alma mater Latvijas Valsts universitāte
Jeruzalemes ebreju universitāte

Iļja Ripss jeb Elija Ripss (angļu: Eliyahu Rips, ivritā: אליהו ריפס) ir Latvijā dzimis ebreju matemātiķis, bijušais padomju disidents. Pazīstams ar Toras teksta matemātisko analīzi.

1969. gada 13. aprīlī, protestējot pret Čehoslovākijas okupāciju, mēģināja sadedzināties pie Brīvības pieminekļa Rīgā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1948. gada 12. decembrī matemātikas skolotāja Ārona Ripsa ģimenē. Mācījās Rīgas 23. vidusskolā (tagad Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskola), piedalījās starptautiskā matemātikas olimpiādē. 1964. gadā 15 gadus veco Iļju Ripsu Latvijas Valsts universitātē uzņēma bez iestājeksāmeniem.

Iespaidojies no čehu studenta Jana Palaha, kas 1969. gada 16. janvārī aizdedzinājās Prāgas centrā, protestējot pret Čehoslovākijas okupāciju, 1969. gada 13. aprīlī Iļja Ripss aizdedzinājās pie Brīvības pieminekļa Rīgas centrā. Viņš turēja plakātu ar uzrakstu ”Es protestēju pret Čehoslovākijas okupāciju”. Piesteigušies VDK darbinieki Ripsam no rokām izrāva plakātu un apdzēsa liesmas.

Iļju Ripsu apcietināja un ieslodzīja LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) izmeklēšanas kamerā. Vairāki Rīgas ebreju studenti jau 1969. gada 14. aprīlī parakstīja vēstuli pasaules studentiem I. Ripsa atbalstam. Informācija par I. Ripsa pašaizdedzināšanos ātri nonāca Rietumu masu informācijas līdzekļos.

Latvijas PSR VDK 1969. gada 13. jūnijā pieņēma lēmumu par I. Ripsa krimināllietas nosūtīšanu tiesai, kas viņam piesprieda piespiedu psihiatrisku ārstēšanu. Divus gadus viņš pavadīja Rīgas Psihiatriskajā slimnīcā, kur turpināja matemātikas studijas no draugu un vecāku sagādātajām grāmatām. 1972. gadā I. Ripss kopā ar vecākiem emigrēja uz Izraēlu, kur kļuva par ortododoksās ebreju kopienas locekli. Izraēlā viņš 1975. gadā pabeidza savas matemātikas studijas Jeruzalemes ebreju universitātes aspirantūrā un strādāja tur par matemātikas pasniedzēju.

1979. gadā Ripss saņēma Izraēlas matemātikas biedrības Erdēša (Erdős) prēmiju par pētījumiem ģeometriskajā grupu teorijā. Plašāk pazīstams kļuva sakarā ar Toras Radīšanas grāmatas ebreju teksta pētījumiem ar datorprogrammu palīdzību, par ko viņš kopā ar D. Victumu un J. Rozenbergu 1994. gadā publicēja rakstu matemātikas žurnālā Statistical Science "Ekvidistantas burtu secības Radīšanas grāmatā" (Equidistant Letter Sequences in the Book of Genesis).

Iļja Rips strādā par profesoru Holonas Akadēmiskajā tehnoloģiju institūtā[1] un Jeruzalemes ebreju universitātes A. Einšteina Matemātikas institūtā.[2]

2009. gada 20. aprīlī pēc Čehijas Totalitāro režīmu pētījumu institūta ielūguma Ripss ieradās Prāgā un apciemoja arī Latvijas vēstniecību, kur par godu viņam tika sarīkota oficiāla pieņemšana. [3] 2010. gadā Rīgas filmu studija „Film Angels Studio” uzņēma dokumentālo filmu par Iļju Ripsu „Elijahu Rips: pašsadedzināšanās”.[4]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • E. Rips, Group actions on R-trees, preprint
  • E. Rips, Subgroups of small cancellation groups. Bull. London Math. Soc. 14 (1982), no. 1, 45—47.
  • Rips, E.; Sela, Z. Structure and rigidity in hyperbolic groups. I. Geom. Funct. Anal. 4 (1994), no. 3, 337—371.
  • Rips, E. Sela, Z. Canonical representatives and equations in hyperbolic groups. Invent. Math. 120 (1995), no. 3, 489—512.
  • Rips, E.; Sela, Z. Cyclic splittings of finitely presented groups and the canonical JSJ decomposition. Ann. of Math. (2) 146 (1997), no. 1, 53—109.
  • Sapir, Mark V.; Birget, Jean-Camille; Rips, Eliyahu, Isoperimetric and isodiametric functions of groups. Ann. of Math. (2) 156 (2002), no. 2, 345—466.
  • Birget, J.-C.; Ol'shanskii, A. Yu.; Rips, E.; Sapir, M. V., Isoperimetric functions of groups and computational complexity of the word problem. Ann. of Math. (2) 156 (2002), no. 2, 467—518.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Grūtups, A. (2009). Observators. Rīga: Atēna.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Izstāde "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā", 2008
  2. Zane Lase-Lasmane. Iļja
  3. Leģendāra personība Latvijas vēstniecībā Prāgā: Vēstniecības viesu grāmatā Ripss ierakstījis: ”Šī bija neaizmirstama tikšanās. Vēlos pateikties par uzmanību, līdzjūtību un labvēlību. Cilvēkiem rūp, un mēs par to pārliecināmies atkal un atkal. Paldies!”
  4. Ebrejs, kurš sevi dedzināja pie Brīvības pieminekļa Elmārs Barkāns "Kas jauns", 2010. gada 10. decembrī

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]