Ištvāns Bočkai

Ištvāns Bočkai; Bocskai István
	Transilvānijas princis
	Amatā; 1605. gads — 1606. gads
Priekštecis	Rūdolfs II
Pēctecis	Žigmonts Rākoči
Dzimšanas dati	1557. gada 1. janvārī; Koložvāra (Kolozsvár), Transilvānija; (Kluža-Napoka, Rumānija)
Miršanas dati	1606. gada 29. decembrī; Kaša (Kassa), Karaliskā Ungārija; (Košice, Slovākija)
Dinastija	Bočkai

Ištvāns Bočkai (ungāru: Bocskai István; dzimis 1557. gada 1. janvārī, miris 1606. gada 29. decembrī) bija Ungārijas kalvinistu līderis, Transilvānijas princis no 1605. līdz 1606. gadam.

Dzimis Transilvānijā. Jaunību pavadijis Vīnē un Prāgā. 1576. gadā atgriezās Transilvānijā, kur Bočkai māsa bija Transilvanijas prinča Krištofa Bātori sieva. Pēc Krištofa Bātori nāves par princi kļuva mazgadīgais Žigmonds Bātori, bet Bočkai ietilpa reģentu skaitā. 1595. gadā Ištvāns Bočkai kopa ar Valahijas princi Mihaju Drosmīgo sakāva osmaņus kaujā pie Džurdžu.

Vēlāk Transilvānijā itāļu karavadonis Džordžo Basta ar Hābsburgu atbalstu sāka represijas pret Transilvānijas protestantiem. Bočkai pret to iebilda, tāpēc tika izsūtīts uz Prāgu, kur pavadīja divus gadus.

Atgriežoties Transilvānijā un meklējot atbalstu pie osmaņiem, viņš kļuva par prethābsburgu sacelšanās vadoni. Vairākkārt sakāva Hābsburgu karaspēku, līdz Matiāss bija spiests sākt miera sarunas. 1606. gadā tika noslēgts Vīnes līgums, kurā tika pieļauta reliģiskā tolerance. Tomēr 1606. gada beigās Bočkai mira. Pēc nostāstiem Ištvānu Bočkai noindēja Transilvānijas kanclers Mihājs Kātajs.