ISO 639-3

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

ISO 639-3 (ISO 639-3:2007) ir starptautisks valodu kodu stantarts. Tas ir viens no ISO 639 grupas standartiem un apraksta trīsburtu kodus valodu identificēšanai. Šis standarts paplašina ISO 639-2 trīsburtu kodu apjomu, lai aptvertu visas zināmās dabīgās valodas. Standarts pirmoreiz tika publicēts 2007.g. 5.februārī.[1]

Standarts paredzēts plašai lietošanai darosistēmās, kurās nepieciešams daudzu valodu atbalsts. Tas piedāvā visplašāko valodu uzskaitījumu, ieskaitot visas dzīvās un mirušās, senās un mākslīgās, ar un bez rakstības.[1] Standartā tomēr nav iekļautas rekonstruētās valodas, tādas kā protoindoeiropiešu valoda.[2]

ISO 639-3 iekļauj sevī ISO 639-1 standartu un ISO 639-2 individuālo valodu kodus. Šie standarti vairāk ir orientēti uz pasaules galvenajām valodām. Gadījumos, kad standartā ISO 639-2 valodai ir B un T kodi, ISO 639-3 lieto T kodu.

Piemēri:

valoda 639-1 639-2 (B/T) tips 639-3
Latviešu lv lav individuālā lav
Vācu de ger/deu individuālā deu
Arābu ar ara makrovaloda arb + vairāki citi
Miņnaņa (zh-min-nan) individuālā nan

Standartā uz šo brīdi ir iekļauti 7589 kodi[3]. Valodu saraksts ir balstīts uz vairākiem avotiem:


Kodu telpa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā standartu apraksta trīsburtu latīņu alfabēta kodi, tas viena no augšējajām robežām ir 26 × 26 × 26 = 17576. Sakarā ar to, ka standartā ISO 639-2 ir noteikti speciālie kodi (2), rezerves kodu telpa (520) un "B" kodi (23), 545 kodi nevar tikt lietoti ISO 639-3 standartā. Tātad zemākā apakšējā robeža ir 17576 - 545 = 17032.

Augšējā robeža var būt vēl zemāka sakarā ar ISO 639-5 standarta ieviešanu valodu saimēm un grupām.

Makrovalodas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: ISO 639 makrovaloda

ISO 639-2 standartā ir iekļautas 56 valodas, kuras ISO 639-3 standartā tiek definētas kā makrovalodas.[4]

Dažās no šīm makrovalodām nav individuālu (atsevišķu) valodu pēc ISO 639-2 definīcijas, kā piemēram ara (vispārēja arābu valoda). Citām, kā piemēram nor (norvēģu valoda), individuālie kodi (nno (jaunnorvēģu valoda) un nob (bukmols)) jau bija iekļauti ISO 639-2.

Tas nozīmē, ka dažas valodas (kā standarta arābu valoda arb), kas ISO 639-2 izpratnē tika uzskatīta par citas valodas (ara) dialektu, šajā standartā zināmos kontekstos tiek uzskatītas par atsevišķām valodām.

Šādā veidā tiek risināti situācijas ar valodām, kuras lingvistiski atšķiras, bet kuras to runātāji uzskata par vienas un tās pašas valodas dažādām formām, kā tas ir diglosijas gadījumos.

Skatīt SIL makrovalodu[5] pilno sarakstu.

Kolektīvie kodi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daži no ISO 639-2 kodiem, kuri tradicionāli tiek lietoti zināmu valodu apzīmēšanai, ISO 639-3 izpratnē neapzīmē individuālas valodas vai radniecīgu valodu grupas un no standarta izslēgti. Tādas valodas tiek definētas kā kolektīvās valodas.[6]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]