ISO 9126
| Šis raksts ir izolēts — uz to nenorāda neviens cits raksts. Lūdzu, pievieno saites uz to no saistītiem rakstiem. (2012. gada janvārī,) |
ISO 9126 ir starptautisks standarts, kas nosaka programmnodrošinājuma kvalitātes prasības. Standarts iedalās 4 daļās, kuras apraksta šādus jautājumus: kvalitātes modelis, ārējā kvalitāte, iekšējā kvalitāte, lietošanas kvalitāte.
Kvalitātes modelis, kurš aprakstīts standarta pirmajā daļā (ISO 9126-1), klasificē programmnodrošinājuma kvalitāti 6 raksturlielumu kategorijās, kuras savukārt iedalās sīkāk:
Funkcionalitāte - atribūtu kopums, kuri raksturo programmnodrošinājuma funkcionālās iespējas. Sīkāk iedalās šādi:
- Derīgums lietošanai
- Korektums (arī precizitāte)
- Spēja mijiedarboties (galvenokārt, strādājot tīklā)
- Aizsardzība
Uzticamība - atribūtu kopums, kuri nosaka to, vai programmnodrošinājums spēs saglabāt savas funkcionālās iespējas noteiktos apstākļos noteiktā laika posmā. Iedalās pēc:
- Pabeigtības līmenis (kļūdu neesamība)
- Aizsargātība no defektiem
- Atjaunošanas iespējas
- Pieejamība
- Gatavība
Pielietojamība - atribūtu kopums, kurš attiecas uz izpildāmā darba apjomu, kas nepieciešams lietotājiem. Iedalās:
- Saprotamība
- Vienkāršums lietošanā
- Izpētāmība
- Pievilcība
Efektivitāte - atribūtu kopums, kuri nosaka programmnodrošinājuma kvalitātes un izmantoto resursu daudzumu noteiktos apstākļos, attiecību. To nosaka šādi kritēriji:
- Īslaicīgā efektivitāte
- Resursu izmantotība
Pavadāmība - atribūtu kopums, kuri nosaka darba apjomu, kas nepieciešams noteiktu izmaiņu veikšanai. Detalizējas, kā:
- Analizēšanas vieglums
- Izmainīšanas iespējas
- Stabilitāte
- Testējamība
Mobilitāte - atribūtu kopums, kuri nosaka programmnodrošinājuma spējas būt pārvietotam no vienas vides citā. To nosaka:
- Adaptējamība
- Instalēšanas vienkāršība
- Līdzpastāvēšana
- Aizvietojamība
Atribūts ir lielums, kurš var tikt pārbaudīts vai izmērīts konkrētam produktam. Atribūti nav stingri noteikti standartā to lielās dažādības dēļ dažādās programmās.
Standarta ceturtā daļa (ISO 9126-4) paredzēta pircējiem, piegādātājiem, izstrādātājiem un menedžeriem. Tajā daļēji dublējas iepriekšējo trīs daļu prasības un aprakstīti ieteicamie programmnodrošinājuma raksturlielumu noteikšanas veidi.