Idžma

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Islāms
Allāh (Dievs arābu valodā)

Ticība (akīda)

DievsDieva nedalāmība
MuhamedsPraviešu zīmogs
Islāma praviešiAugšāmcelšanās

Prakse

Ticības apliecinājumsLūgšana
GavēnisLabdarībaSvētceļojums

Vēsture un vadītāji

Islāma vēsture
Islāma namsLīdzgaitnieki
Pareizi vadītie kalifiŠiītu imami

Raksti un likumi

KorānsSunnaHadīts
FikhsŠariatsKalamsTasavufs

Galvenie atzari

SunnītiŠiīti

Kultūra & Sabiedrība

PētniecībaMākslaFilosofija
ZinātneArhitektūraMošejas
Izplatība • Sievietes • Bērni
KalendārsSvētkiPolitika

Vēres

Islāma kritika • Islāmfobija
Islāma terminu rādītājs

This box: skatīt  diskusija  rediģēt

Idžma tiek skatīta kā „kopīga vienprātība musulmaņu kopienā”. Vienā no pantiem ir teikts „Tas, ko musulmaņi uzskata par taisnīgu, ir taisnīgs arī Allaham”. Šāds traktējums ļāva un arī tagad ļauj islāma doktoriem veidot jaunas tiesību normas, kuras ir pielāgotas mainīgajiem dzīves apstākļiem. Dažu Šiitu noraidīta Idžma tomēr tiek uzskatīta par trešo musulmaņu tiesību avotu. Daudzi zinātnieki vienprātīgi uzskata, ka Idžma tiek izmantota lai padziļinātu un attīstītu dievišķo avotu leģitīmo tulkošanu. Savas leģitīmās saiknes ar Korānu un Sunnu Idžma ieguva tikai pēc pravieša nāves ar virkni noteikumiem. Idžma var būt strikti izteikta vai paredzama, bet tās spēks ir krietni mazāks. Lai tiesību normu varētu izdot pamatojoties uz Idžmu, nav nepieciešams lai to akceptētu visi ticīgie. Pietiek, ka to akceptē kompetentu cilvēku apvienība (mudžtahidi, fakihi). Viņu vienprātība var piešķirt normai likuma spēku.