Idiots

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Idiots, arī stulbenis vai muļķis[1] ir persona ar garīgiem trūkumiem, kas darbojas pašīznīcinoši vai būtiski neefektīvi. Mūsdienas tiek lietoti arī sinonīmi - kretīns, pajoliņš un plānprātiņš.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds ‘idiots’ cēlies[2] no grieķu ἰδιώτης, idiōtēs — ‘neprasmīgs indivīds’, ‘individuālis’ un ἴδιος, idios — ‘privāts’, ‘vienpatis’. Vārds sastopams arī latīņu valodāidiota — ‘vienkāršs ļautiņš’. Mūsdienīgā formā vārdu ‘idiots’ izmanto kopš 13. gadsimta, kad vidusangļu valodā ienāca no senfranču idiote — neizglītots vai nekompetents cilvēks. Mūsdienās vārds tiek izmantots, lai apzīmētu ekstremālu muļķību un tās simptomus. Vārds idiots kognē daudzās valodās: angļu: idiot, krievu: идиот, spāņu: idiote.

Literatūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Idiota tēls tiek izmantots arī literatūrā, bieži kā alegorija kādai citai problēmai. Idiota tēlus izmantojuši Viljams Folkners, Viljams Šekspīrs (luga Karalis Līrs), Fjodors Dostojevskis (romāns Idiots). Frīdrihs Nīče savā darbā "Antikrists" apgalvoja ka Jēzus bija idiots, jo nostājās pret materiālo pasauli.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vārda idiots skaidrojums Latviešu valodas vārdnīcā.
  2. Laidels-Skots-Džonss A Greek-English Lexicon