Iedomātas kopienas

Vikipēdijas lapa

Iedomātas (iedomātās) kopienas ir koncepts, ko attīstījis Benedikts Andersons savā 1983. gadā izdotajā grāmatā “Iedomātās kopienas”, lai izskaidrotu nāciju un nacionālisma konceptu veidošanos. Tas paredz uztvert nācijas kā cilvēku grupu kolektīvi iedomātas politiskas, ierobežotas un suverēnas kopienas.[1]

Koncepts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nāciju kā iedomātu kopienu uztvere piedāvā skatīt nacionālismu kā modernu fenomenu,[2] kas ir pretējs uzskatiem par nācijām kā dabiskām, no cilvēces pirmssākumiem pastāvošām, noteiktām cilvēku grupām ar konkrētām iezīmēm.

Andersons uzskata, ka nācijas kā iedomātas kopienas definē un raksturo:

  • cilvēku identificēšanās ar kopienām un to dalībniekiem pat tad, ja visi kopienas locekļi savstarpēji nav pazīstami;
  • robežas, kas tās nošķir no citām iedomātajām kopienām – tās var būt gan teritoriālas, gan kulturālas, gan reliģiskas gan arī balstītas valodā;
  • cieša, horizontāla attiecību struktūra starp kopienu dalībniekiem.

Kopienu iedomājuma koncepts paredz, ka nacionālisms nav ideoloģija, bet drīzāk kultūras sistēma un sabiedrības organizācijas forma. Nācijas, savukārt, ir artefakti, kuru veidošanās kritisko masu noteica spontāna, bet kompleksa vēsturisko apstākļu un procesu sakritība 18. gadsimtā. Nacionālisma senāko formu Andersons sauc par kreolu nacionālismu. To radījuši koloniju ieceļotāju pēcnācēji, kam bija kopīga valoda, reliģija un paražas ar savām koloniju metropolēm, taču vienlaikus tie jutās metropoļu apspiesti un ierobežoti.[3] Izveidojušās nācijas kļuva par modulāru konceptu, ko varēja piemērot un adaptēt arī citās pasaules vietās, iekļaujot tās dažādās politiskajās un ideoloģiskajās sistēmās. Nāciju un nacionālisma koncepti ir radušies un attīstījušies līdz ar drukāto mediju attīstību un drukas valodas pieejamības palielināšanos, laika sekularizāciju, monarhu lomas mazināšanos un kapitālisma attīstību. Tiklīdz uzlabojās cilvēku pieeja drukātajiem medijiem, vietējās drukas valodas kļuva nozīmīgākas un veidojās horizontālākas attiecības sabiedrībā, cilvēku grupas varēja sākt iedomāties kopienas, ar kurām identificēties.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Anderson, B. 2006 [1991,1983] Imagined Communities, London, New York: Verso: 5-6
  2. Spencer, J. Nationalism. The Routledge Encyclopedia of social and cultural anthropology, 2nd Ed. Edited by A.Barnard, J.Spencer. London, New York: Routledge. pp 497-499: 498
  3. Anderson, B. Western Nationalism and Eastern Nationalism. New Left Review 9, May-June 2001: 33

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]