Iekšējā Mongolija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Koordinātas: 44°03′14″N 113°52′16″E / 44.054°N 113.8711°E / 44.054; 113.8711

Iekšējā Mongolija
OvormonggolAR.svg
Өвөр Монголын Өөртөө Засах Орон
内蒙古自治区
Nèi Měnggǔ Zìzhìqū
—  Autonomais reģions  —
Iekšējās Mongolijas stepes
Iekšējās Mongolijas stepes
Iekšējās Mongolijas atrašanās vieta ĶīnāIekšējās Mongolijas atrašanās vieta Ķīnā
Valsts Karogs: Ķīna Ķīna
Dibināts 1947. gada 1. maijā
Administrācija
 - ĶKP munic. sekr. Hu Čunhua
 - Mērs Bagaturs (Баатар)
Platība
 - Kopējā 1 183 000 km²
Iedzīvotāji (2004)
 - kopā 23 840 000
 - blīvums 20,2/km²
 - Etniskais sastāvs ķīnieši - 79%
mongoļi - 17%
mandžūri - 2%
hueji - 0,9%
dauri - 0,3%
Mājaslapa: http://www.nmg.gov.cn

Iekšējā Mongolija (mongoļu: Oburmonggul.svg; ķīniešu: 内蒙古自治区; piņjiņs Nèi Měnggǔ Zìzhìqū) ir autonomais reģions Ķīnas ziemeļos, kas dibināts 1947. gada 1. maijā, pirmais no Ķīnas autonomajiem reģioniem. Galvaspilsēta — Huhoto, lielākā pilsēta ir Baotou.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekšējās Mongolijas platība ir 1 183 000 km2. Tie 12 % Ķīnas teritorijas, kas izmēru ziņā ir lielāka par Francijas un Vācijas teritorijām kopā.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimats Iekšējā Mongolijā ir krasi kontinentāls. Gada vidējā temperatūra ir no 0 līdz +8,0°С, gada vidējais nokrišņu daudzums 50 - 450 mm. Biežas ir arī smilšu vētras.

Flora un fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija ir bagāta ar sēklaugiem un paparžveidīgajiem augiem. Liela daļa no tiem tiek izmantota tradicionālajā Ķīnas medicīnā (žeņšeņs, efedra, lakrica). Iekšējā Mongolijā mīt daudz savvaļas dzīvnieku un putnu sugu. Daudzas dzīvnieku sugas ir aizsargājamas ar likumu (sniega leopardi, alņi, tīģeri).

Reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa teritorijas atrodas uz Mongolijas plato. Kalnaine aizņem 50% teritorijas. Reljefs pazeminās no ziemeļiem uz dienvidiem. Pats augstākais punkts ir Alanaša smaile (3556 m). Rietumos atrodas pieci lieli tuksneši: Badins-Džarans, Tengērs, Ulana-Buha, Mu-Usa un Gobi.

Ūdens resursi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģions ir bagāts ar ūdeni, Iekšējā Mongolijā plūst vairāk nekā 1000 dažādu upju, tajā skaitā arī Huanhe. Ir arī vairāk nekā 1000 dažāda izmēra ezeru. Kopējā virszemes ūdeņu rezerve ir apmēram 67,1 miljards kubikmetru.

Derīgie izrakteņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekšējā Mongolijā ir lielas ogļu rezerves. 2000. gada sākumā uzietas arī lielas dabas gāzes rezerves, ir arī naftas rezerves.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekšējās Mongolijas teritorijā atrodas 3 aimaki un 9 pilsētu apriņķi, kuri iedalās 17 rajonos, 11 apgabalu līmeņa pilsētas, 21 apgabals, 49 hošuni un 3 autonomie hošuni.

Karte Nr. Latviskais nosaukums Ķīniešu valodā Piņjiņs Mongoļu valodā Statuss
InnerMongoliaMap.png
1 Alašaņa 阿拉善盟 Ālāshàn méng Alasa ayimag.svg aimaks
2 Bajana-Nūra 巴彦淖尔市 Bāyànnào'ěr shì Bayannagur.svg pilsētas apriņķis
3 Uhaja 乌海市 Wūhǎi shì Uhai.svg pilsētas apriņķis
4 Ordosa 鄂尔多斯市 È'ěrduōsī shì Ordus.svg pilsētas apriņķis
5 Baotou 包头市 Bāotóu shì Bugutu.svg pilsētas apriņķis
6 Huha-Hoto 呼和浩特市 Hūhéhàotè shì Kökeqota.svg pilsētas apriņķis
7 Ulana-Caba 乌兰察布市 Wūlánchábù shì Ulagancab.svg pilsētas apriņķis
8 Šilina-Gola 锡林郭勒盟 Xīlínguōlè méng Sili-yin gool ayimag.svg aimaks
9 Čifena 赤峰市 Chìfēng shì Ulaganqada.svg pilsētas apriņķis
10 Tunlao 通辽市 Tōngliáo shì pilsētas apriņķis
11 Hingana 兴安盟 Xīng'ān méng Kingghan ayimagh.svg aimaks
12 Huluna-Buīra 呼伦贝尔市 Hūlúnbèi'ěr shì Kolun buir.svg pilsētas apriņķis

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piecu Pagodu templis

Iekšējā Mongolija ir viens no Ķīnas tūrisma reģioniem. Galvenie apskates objekti ir Čingishana mauzolejs, Vana Čžaocjuna kapenes, U Danas klosteris un Piecu Pagodu templis, kā arī krievu-ķīniešu tirgus Mandžūrijā. Katru vasaru norisinās lielais mongoļu tautas festivāls - Nadams, kurā laikā norisinās cīkstēšanās, jāšanas un loku šaušanas sacensības. 2007. gada maijā, pilsētā Huha-Hoto atklāja huņņu kultūras muzeju.