Ienākuma nodoklis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ienākuma nodoklis ir nodoklis ar ko apliek vai nu fiziskas (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) vai juridiskas personas (uzņēmumu ienākuma nodoklis) ienākumus. [1] [2]

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attaisnotie izdevumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:[3]

1) nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;

2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;

3) summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, un budžeta iestādēm;

4) zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru). Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;

5) saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma (šā panta otrajā daļā — no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas);

6) apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot šā likuma 8.panta piektās daļas 1. un 3.punkta nosacījumus, un kas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma;

7) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksas, ja šīs apliecības bijušas fiziskās personas īpašumā vismaz 60 mēnešus un ieguldījumu fondi darbojas saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu vai ir reģistrēti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī un ir uzskatāmi par ieguldījumu fondiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē, ja minētās izmaksas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma.

1.1 Nauda vai citas lietas, kuras fiziskā persona — nodokļa maksātājs — bez atlīdzības nodod sabiedriskā labuma organizācijai, kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, vai budžeta iestādei, šā panta izpratnē uzskatāmas par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

1.2 Šā panta pirmās daļas 3.punktu nepiemēro, ja nodokļa maksātāja ziedojuma saņēmējam noteiktajā ziedojuma mērķī ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu personu kā ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona vai ziedotāja darbinieks, vai ziedotāja darbinieka ģimenes loceklis.

1.3 Šā panta pirmās daļas 3., 5., 6. un 7.punktā minētie maksātāja attaisnotie izdevumi kopā nedrīkst pārsniegt 20 procentus no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma.

2. Pirms darbinieka ienākuma aplikšanas ar algas nodokli no mēneša ienākuma apjoma tiek atskaitīti šā panta pirmās daļas 1., 5. un 6.punktā minētie maksājumi.

3. No nerezidentu apliekamā ienākuma ir tiesības atskaitīt tikai šā panta pirmās daļas 1., 3., 4., 5. un 6.punktā minētos attaisnotos izdevumus.

4. Nerezidentam, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem, nepiemēro šā panta trešo daļu.

Maksātāja gada neapliekamais minimums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais raksts: Neapliekamais minimums

1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.

2. Nerezidentiem neapliekamais minimums netiek piemērots, izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem.

3. Šajā pantā minēto neapliekamo minimumu nepiemēro personām, kurām piemēro šā likuma 13.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā paredzēto neapliekamo minimumu.

4. Maksātājam nepiemēro šajā pantā noteikto neapliekamo minimumu par to taksācijas gada daļu, kurā viņš ir bijis cita nodokļa maksātāja apgādībā un kurā šis nodokļa maksātājs ir izmantojis šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos atvieglojumus.

Atvieglojumi maksātājam[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī rakstu Neapliekamais minimums

1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:[4]

1) par katras šajā punktā minētās personas uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju — Ministru kabineta noteiktajā apmērā vienam no apgādniekiem:

a) par nepilngadīgu bērnu,

b) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

c) par nestrādājošu laulāto,

d) par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem,

e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

f) par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku,

g) par apgādībā esošu personu apgādājamiem,

h) par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti),

i) par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;

2) personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā;

3) personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra vai noteikta piemaksa pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums šīm pensijām (kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu) ir 1980 latu gadā;

4) personām, kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām, nodokļu papildu atvieglojumu apmēru un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

1.1 Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktais neapliekamais minimums ir piemērojams arī no ārvalstīm saņemtajai pensijai (piemērojot to kopā no ārvalstīm saņemtajai pensijai un pensijai, kas piešķirta vai pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, vai izdienas pensijai, vai speciālajai valsts pensijai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem).

1.2 Šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto nodokļa atvieglojumu gadam veido visu gada mēnešu nodokļa atvieglojumu summa. Nodokļa atvieglojuma apmēru mēnesim Ministru kabinets nosaka līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.

2. Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas gūst ienākumus, maksātājs tos uzrāda savā deklarācijā, izņemot šā panta trešajā daļā paredzētos gadījumus.

3. Šā panta pirmās daļas 1. punktā noteiktie atvieglojumi nav piemērojami, ja šajā punktā minētās personas patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kas pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai tās uztur kāda cita persona.

4. Nerezidentiem nav tiesību uz šajā pantā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem, izņemot nerezidentus, kuriem tiek izmaksāta saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem piešķirtā pensija, un tos nerezidentus, kuri, būdami citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenti, taksācijas gadā Latvijā guvuši vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem.

Nodokļa likmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. Gada apliekamais ienākums, kas noteikts kā starpība starp maksātāja gada ienākuma summu, no kuras atskaitīta maksātāja saimnieciskās darbības ienākuma summa, un summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5. un 6.punkta, kā arī 12. un 13.panta noteikumiem, tiek aplikts ar nodokli pēc šā panta otrajā daļā noteiktajām likmēm. Saimnieciskās darbības ienākums tiek aplikts ar nodokli pēc šā panta 2.1 daļā noteiktās likmes.

2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 24 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 25 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma.

2.1 Nodokļa likme, ko maksā no saimnieciskās darbības ienākuma, ir 24 procenti[5].

3. (Izslēgta ar 19.12.1996. likumu.)

4. Šā likuma 3.panta trešās daļas 7.1 punktā minētajam ienākumam, ja šī ienākuma izmaksātājs atbilstoši šā likuma 17.panta 12. un 12.2 daļai ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā, tiek piemērota 2 procentu likme no izmaksātās atlīdzības apmēra.

5. Fiksētā ienākuma nodokļa apmēru nosaka saskaņā ar šā likuma pielikumu. (31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996., 11.12.2003., 19.12.2006. un 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2007. Skat. Pārejas noteikumus.)

Kopsavilkums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No iedzīvotāja ienākumiem pēc sociālā nodokļa nomaksas (11 %) un neapliekamā minimuma (45 Ls 2011. gadā), kā arī atvieglojumu par apgādājamām personām (70 Ls par vienu personu 2011. gadā) atskaitīšanas iedzīvotāju ienākuma nodoklī tiek aprēķināti 25% (01.01.2011).

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]