Igauņi
| Igauņi | |
|---|---|
| Lidija Koidula, Kristjans Palusalu, Konrads Megi un Lenarts Meri | |
| Skaits: | ~1,1 miljons |
| Dzīvo: |  Igaunija (924 966)[1]
|
| Valoda: | igauņu, veru |
| Reliģija: | luterānisms (lai gan lielāka daļa igauņu ir nereliģiozi) |
Igauņi (igauņu: eestlased) ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā. Igauņu valoda pieder somugru valodu grupas Baltijas somu atzaram un ir līdzīga kaimiņu somu, līvu, karēļu, ingru, vepsu, votu un sāmu valodām.
Satura rādītājs |
Nosaukums [izmainīt šo sadaļu]
Latviešu vārds "igauņi" ir atvasināts no Ugandi zemes nosaukuma, kas bija galvenā Tālavas latgaļu kaimiņzeme.
Igauņu valodā šobrīd lietotais vārds "eesti" cēlies no ģermāņu valodās lietotā Baltijas jūras austrumu piekrastē dzīvojošo tautu apzīmējuma Eisten ("austrumnieki"). To savā pirmajā ģermāņu cilšu aprakstā lietojis jau Tacits 98. gadā m.ē. : "Aistu ciltīm ir svēbu tērpi un paražas, taču to valoda ir tuvāka britu valodai". Krievu hronikās lietotais igauņu cilšu apzīmējums ir "čudi" (чудь, "savādnieki").
Igauņu pašnosaukums līdz pat 19. gadsimta nacionālajai atmodai bija maarahvas, vārds eesti sāka lietot tikai akadēmiski izglītoto igauņu nacionālās Atmodas darbinieku iespaidā.
Latvijas igauņi [izmainīt šo sadaļu]
No Indriķa hronikas zināms, ka 13. gadsimta sākumā uz ziemeļiem no Salacas un Sedas upēm dzīvoja sakalieši, bet Alūksnes apkaimē ugauņi. Pēc Livonijas krusta kariem šajos novados ieceļoja letgaļi un līvi, kas pakāpeniski saplūda ar vietējiem iedzīvotājiem. Vidzemes guberņas pastāvēšanas laikā etniskā robeža starp latviešu un igauņu apdzīvotajām zemēm nebija skaidri noteikta. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas, bet īpaši pēc 1860. gada igauņu zemnieki iegādājās zemi tagadējā Latvijas teritorijā un pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā, Valkā, Valmierā un citās pilsētās. Lielāks skaits igauņu dzīvoja tagadējos Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu un Valkas novados, bet arī Alūksnes, Apes un Gulbenes novados, kur viņi tika dēvēti par leiviem. Vitebskas guberņas Ludzas apriņķī dzīvoja katoļticīgie Ludzas igauņi, kas sevi sauca par "luciem" (lutsi). Sakarā ar straujo industrializāciju guberņas galvaspilsētā Rīgā izveidojās prāva igauņu kopiena, kas 1880. gadā nodibināja dziedāšanas biedrību "Imanta", 1900. gadā Rīgas igauņu atturībnieku biedrību, 1908. gadā Rīgas Igauņu izglītības un palīdzības sniegšanas biedrību, kas izveidoja igauņu skolu Āgenskalnā. 1900. gadā pie Rīgas politehniskā institūta tika dibināta igauņu studentu korporācija Vironia. Rīgā bija igauņu luterāņu un pareizticīgo draudzes. 1881. gadā Rīgā dzīvoja 1565 igauņu, bet 20. gs. sākumā līdz 28 tūkstošiem igauņu. Jaukto laulību un vājās nacionālās pašapziņas dēļ Latvijas igauņi strauji pārlatviskojās vai pārkrievojās. [4] Pēc Latvijas - Igaunijas robežas nospraušanas 1920. gadā Latvijā dzīvojošo igauņu skaits samazinājās. Pēc 1920. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 8700 igauņu, visvairāk Valkas un Alūksnes apkārtnē (4100), ap Valmieru (1600) un Rīgā (1600). 1935. gadā Latvijas Republikā dzīvoja tikai 6900 igauņi (0,4% no iedzīvotāju skaita). Pēc Latvijas okupācijas igauņu biedrība un skolas tika likvidētas. Igauņu skaits samazinājās no 4600 1959. gadā līdz 3300 1989. gadā.
Atmodas kustības periodā tika atjaunota Latvijas igauņu biedrība un igauņu skola Āgenskalnā. Pēc 2000. gada Tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 2677 igauņi (0,1% no iedzīvotāju skaita), no kuriem lielākā daļa dzīvoja Rīgā (1024 cilvēki), bet pārējie Alūksnes, Valkas un Limbažu rajonos.
Igauņu skaita izmaiņas Latvijā (1897-2011) [izmainīt šo sadaļu]
| Deklarētā tautība | 1897 | 1920 | 1925 | 1930 | 1935 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2000 | 2011 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| igauņi | 17 991 | 8 701 | 7 893 | 7 708 | 7 014 | 4 610 | 4 334 | 3 681 | 3 312 | 2 652 | 2 007 |
Igauņi latvju dainās [izmainīt šo sadaļu]
|
Tēvs man bija igaunīts, |
Igaunīts mans vīriņš, |
Žogota, rogona, |
Abrauca igaunis |
Cāmu zemi [Sāmsalu?] izstaigāju, |
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Iedzīvotāju statistika (angliski)
- ↑ Igauņi ir lielākā Somijas imigrantu grupa (angliski)
- ↑ Kanādas-Igaunijas attiecības (angliski)
- ↑ Urve Aivare. Latvijas igauņi.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
.svg){kind=small} |
Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
