Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)

Vikipēdijas lapa
1215. gada igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu
Daļa no Livonijas krusta kariem

Igauņu karagājieni virzījās pret Rīgu un krustnešu sabiedroto līvu un letu zemēm.
Datums1215. gada otrā puse
Vieta
Iznākums Igauņi nespēja ieņemt Rīgu un Autini
Karotāji
Sāmsalas, Ridalas, Sakalas un Ugaunijas karavīri Rīgas krustneši,
Metsepoles līvu karavīri,
Autines un Tālavas letu karavīri,
Zobenbrāļu ordenis
Komandieri un līderi
Igaunijas novadu vecākie ordeņa mestrs Folkvīns,
Metsepoles, Autines, Tālavas zemju vecākie
Zaudējumi
Trikātas vecākais Tālivaldis

1215. gada igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu notika 1215. gada otrajā pusē kā atmaksas karagājieni par krustnešu postījumiem tā paša gada sākumā Ridalā un Sakalā. Tajā piedalījās sāmsaliešu, ridaliešu, sakaliešu un ugauņu karaspēki.

Sāmsalieši ar akmeņiem nosprostoja Daugavas ieteku jūrā pie Daugavgrīvas un tuvojās Rīgai. Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki sargāja pilsētas vārtus, bet līvu karavīri atspieda sāmsaliešus atpakaļ līdz viņu kuģiem. Ridalieši iebruka Metsepoles novadā, bet drīz vien atkāpās.

Sakalieši un ugauņi aplenca Autines pili, bet atkāpās Cēsu Zobenbrāļu priekšā. Trikātā viņi sagūstīja un līdz nāvei spīdzināja veco Tālavas letgaļu vadoni Tālivaldi [1].

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Indriķa hronika XIX. 1.-3.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 15. augustā.