Igaunijas guberņa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gouvernement Estland
Eestimaa kubermang
Эстляндская губерния
Igaunijas guberņa
Zviedru Igaunija
1721 (1783) – 1917 (1918) Igaunijas autonomija

Igaunijas guberņas ģerbonis. of autonoma teritorija

Igaunijas guberņas ģerbonis.

Location of autonoma teritorija
Trīs Baltijas guberņas (ap 1895)
Pārvaldes centrs Tallina
Valoda(s) Vācu, krievu, igauņu
Reliģija Luterānisms, pareizticība
Valdība Autonoma teritorija
Valdnieki ģenerālbubernatori, gubernatori
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Iekarota Zviedru Igaunija
 - Dibināta 1721 (1783)
 - Lielais Ziemeļu karš
 - Pirmais Pasaules karš
 - Februāra revolūcija
 - Likvidēta 1917 (1918)
 - Pēc Brestļitovskas miera līguma Krievija atsacījās no Igaunijas, tika formāli nodibināta Apvienotā Baltijas hercogiste, tomēr Brīvības kara rezultātā tika nodibināta Igaunijas Republika
Platība
 - 1847 20 706 km²
 - 20247 20 247 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1785.g. 202 300 
 - 1847. g. 285 283 
     Blīvums 13,8 /km²  (35,7 /mi²)
 - 1881. g. 376 337 
 - 1905. g. 449 400 
     Blīvums 22,2 /km²  (57,5 /mi²)

Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa. Igaunijas guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments - Igaunijas landtāgs. Līdz pat 19.gs. beigām Igaunijas guberņas oficiālā valoda bija vācu valoda. Civilās pārvaldes augstākā vara bija gubernatoram. Vecajās robežās Igaunijas guberņa pastāvēja līdz pat Februāra revolūcijai, pēc kuras Igaunijas guberņa tika apvienota ar Vidzemes guberņas ziemeļu daļu un izveidota autonoma Igaunijas guberņa, kas 1918. gada 24. februārī tika pasludināta par neatkarīgu Igaunijas valsti.

Izveide[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunijas guberņas teritorija tika inkorporēta Krievijas impērijas sastāvā 1721. gadā. Pirms tam tā kopš 1561. gada bija atkarīga no Zviedrijas un pastāvēja ar nosaukumu Zviedru Igaunija. Tajā ietilpa senie Rēveles, Harijas, Viruzemes, Jervas un Ridalas novadi.


Rēveles guberņa[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1710. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā krievu karaspēks iekaroja Tallinu, Igaunijas bruņniecība 29.09.1710. parakstīja padošanās aktu un vēl pirms kara beigām pēc Pētera I rīkojuma 29.05.1719. tika izveidota Rēveles guberņa (krievu: Ревельскaя губерния). Pēc kara beigām 1727. gadā Rēveles guberņai no Pēterburgas guberņas pievienoja Narvas provinci. 1745. gadā guberņā ietilpa Harijas, Vīkas, Jervas un Virijas distrikti.

Rēveles vietniecība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rēveles un Rīgas vietniecību karte (1783).

Krievijas ķeizariene Katrīna II 03.07.1783. izdeva rīkojumu, ar kuru Rēveles guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota Rēveles vietniecība (vācu: Statthalterschaft Reval, krievu: Ревельское наместничество). Tā sastāvēja no Harijas (Rēveles), Jervas (Veisenšteinas), Vīkas (Hāpsalas), Vīrijas (Vezenbergas) un Baltišportas (Baltijas ostas) distriktiem, ko 1784. gadā pārdēvēja par apriņķiem. Rēveles vietniecība pēc Pāvila I rīkojuma tika likvidēta 28.11.1796., pārdēvējot to par Igaunijas guberņu.

Igaunijas guberņa[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunijas guberņa pastāvēja no 1783. līdz 1917. gadam kā viena no Baltijas guberņām. Sastāvēja no Tallinas (Rēveles), Paides (Veisenšteinas), Hāpsalas, Rakveres (Vezenbergas) apriņķiem. Guberņu pārvaldīja imperatora iecelts gubernators tam padotām muižniecības pašpārvaldes institūcijām un ierēdņiem (landrātu kolēģija, landtāgs, bruņinieku konvents, landmaršals). 1917. gada 12. aprīlī Krievijas Pagaidu valdība atļāva apvienot igauņu apdzīvotās Igaunijas un Vidzemes guberņu daļas un nodibināt autonomu Igaunijas guberņu.

Robežas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidzemes guberņa dienvidos, Baltijas jūra rietumos, Somijas lielhercogiste ziemeļos (robeža pa Somu jūras līci), Pēterburgas guberņa austrumos.

Administratīvais iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālā sastāva atšķirības dažādos apriņķos (1897)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijas guberņas apriņķos bijā šāds iedzīvotāju etniskais sastāvs: [1]


Apriņķis igauņi krievi vācieši zviedri
Hāpsalas apriņķis 92,2% ... 1,2% 5,6%
Tallinas (Rēveles) apriņķis 82,9% 6,8% 7,3% ...
Rakveres (Vezenbergas) apriņķis 90,3% 7,2% 1,9% ...
Paides (Veisenšteinas) apriņķis 96,8% ... 2,2% ...
Guberņā kopumā: 88,7% 5,0% 3,9% 1,4%

Izglītības iestādes (1902)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Brokhauza un Jefrona Lielās enciklopēdiskās vārdnīcas ziņām Igaunijas guberņā 1902. gadā bija šādas mācību iestādes [2]:

  • Tallinā 2 vīriešu ģimnāzijas ar 703 ģimnāzistiem un 1 sieviešu ģimnāzija ar 313 ģimnāzistēm,
  • Tallinā 1 reālskola ar 354 skolniekiem,
  • 1 jūrskola pie Paldiskiem ar 71 studējošo,
  • 656 vispārizglītojošās skolas ar 26 694 skolniekiem, no tām 576 tautas skolas ar 21 095 skolniekiem.

Pilsētas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]