Ignācijs Moscickis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ignācijs Moscickis
Ignacy Mościcki
President of Poland Ignacy Mościcki.png
Polijas prezidents
Amatā
1926. gada 4. jūnijs — 1939. gada 30. septembris
Premjerministrs Kazimežs Bartels, Juzefs Pilsudskis, Kazimežs Bartels, Kazimežs Svitalskis, Kazimežs Bartels, Valerijs Slaveks, Aleksandrs Pristors, Janušs Jeņdžejevičs, Leons Kozlovskis, Valerijs Slaveks, Marians Zindrams-Koscjalkovskis, Felicjans Slavojs Skladkovskis
Priekštecis Staņislavs Vojcehovskis
Pēctecis Vladislavs Račkevičs (trimdas prezidents)

Dzimšanas dati 1867. gada 1. decembris
Mežanovo (Mierzanowo), Kongresa Polija, Flag of Russia.svg Krievijas impērija
(tagad Karogs: Polija Polija)
Miršanas dati 1946. gada 2. oktobris
Versuā (Versoix), Ženēvas kantons, Karogs: Šveice Šveice
Tautība polis
Politiskā partija Proletariāts (Proletaryat), līdz 1892. gadam
Profesija ķimiķis
Augstskola Rīgas Politehniskā augstskola

Ignācijs Moscickis (poļu: Ignacy Mościcki; dzimis 1867. gada 12. janvārī, miris 1946. gada 2. oktobrī) bija poļu ķīmiķis, valstsvīrs.

Dzimis 1863.gada sacelšanās dalībnieka ģimenē. Pēc skolas beigšanas Varšavā iestājās Rīgas Politehnikumā, kur apguva ķīmiju. Darbojās studentu korporācijā Welecja. Iesaistījās pagrīdes politiskajā organizācijā Proletariat. Izstrādāja diplomdarbu profesora K.Ā.Bišofa vadībā, bet nepaguva to aizstāvēt, jo atklājās Moscicka saistība ar atentāta gatavošanu pret ģenerālgubernatoru un Moscickim nācās 1892.gadā bēgt uz Londonu.

Kopš 1896.gada - asistents Fribūras universitātē (Albert-Ludwigs-Universität) Šveicē, kur patentējis slāpekļskābes iegūšanas tehnoloģiju.

Pēc neatkarīgās Polijas nodibināšanās no 1920. līdz 1926.gadam pasniedza Ļvovas Politehnikumā. No 1925.gada Politehnikuma rektors. Tarnovā dibinājis lielu ķīmisko rūpnīcu (Państwowa Fabryka Związków Azotowych), šis pilsētas rajons Moscickim par godu nosaukts par Moscici (Mościce).

Pēc Maija apvērsuma Nacionālā asambleja par prezidentu ievēlēja Pilsudski, bet viņš atteicās no šī amata, bet rekomendēja Moscicki.

Pēc Pilsudska nāves Moscickis bija Sanācijas režīma mērenā spārna pārstāvis, pretstatā maršalam Ridzam-Smiglijam. Moscickis ieņēma prezidenta amatu līdz pat Vācijas iebrukumam 1939.gada septembrī.

Kad arī PSRS uzbruka Polijai, Moscickis bija spiests bēgt uz Rumāniju, kur 1939.gada 25.septembrī uzticēja prezidenta pilnvaras Polijas sūtnim Romā ģenerālim Boļeslavam Veņavam-Dlugoševskim.

1939.gada decembrī apmetās Šveicē, kur nodzīvoja visus Otrā pasaules kara gadus. 1993.gadā Moscicka pīšļi tika pārvesti uz Varšavu.


Priekštecis:
Staņislavs Vojcehovskis
Polijas prezidents
19261939
Pēctecis:
Boļeslavs Beruts