Ignacijs Jans Paderevskis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ignacijs Jans Paderevskis
Ignacy Jan Paderewski
Ignacy Paderewski 02.jpg
3. Polijas premjerministrs
Amatā
1919. gada 16. janvāris — 1919. gada 9. decembris
Prezidents Juzefs Pilsudskis
Priekštecis Jandžejs Moračevskis
Pēctecis Leopolds Skulskis

Dzimšanas dati 1860. gada 6. novembris
Kurilivka, Karogs: Krievija Krievija
(tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miršanas dati 1941. gada 29. jūnijs
Ņujorka, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība polis
Politiskā partija bezpartejisks
Profesija pianists, politiķis

Ignacijs Jans Paderevskis (poļu: Ignacy Jan Paderewski, dzimis 1860. gada 6. novembrī, miris 1941. gada 29. jūnijā) bija poļu pianists, komponists, diplomāts un politiķis. 1919. gadā bija trešais Polijas premjerministrs. Paderevskis bija tas, kurš 1919. gada 22. oktobrī pasniedza Latvijas ārlietu ministram Zigfrīdam Meierovicam aktu par Latvijas atzīšanu de facto.

Dzimis Kurilivkas ciemā (tagad Vinnicas apgabalā, Ukrainā). 1872. gadā (12 gadu vecumā) sāka studēt Varšavas konservatorijā. 1881. gadā devās uz Berlīni, kur mācījās pie Frīdriha Kīla, bet vēlāk - uz Vīni, kur apguva klavierspēli pie Teodora Lešeticka. 1887. gadā piedzīvoja savu muzikālo debiju, nākamo gadu laikā kļuva slavens, un ar koncertiem uzstājās Parīzē, Londonā, ASV, Austrālijā. 1913. gadā Paderevskis apmetās ASV.

Pirmā pasaules kara laikā Paderevskis pārcēlās uz Eiropu un iesaistījās Parīzē nodibinātajā un Romāna Dmovska vadītajā Poļu Nacionālajā komitejā (Komitet Narodowy Polski), faktiski kļūdams par tās preses sekretāru. Kara beigās, kad Lielpolijas valstiskā piederība vēl nebija skaidra, pēc Paderevska patriotiskas runas Poznaņā sākās poļiem veiksmīgā Lielpolijas sacelšanās, kura izšķīra reģiona valstisko piederību. 1919. gadā Paderevskis kļuva par Polijas premjerministru un ārlietu ministru, un kā Polijas pārstāvis piedalījās Parīzes miera konferencē. Zaudēdams politisko atbalstu, 1919. gada decembrī Paderevskis demisionēja un kļuva par Polijas pārstāvi Tautu Savienībā. 1922. gadā pārtrauca politisku darbību, atkal pievērsās mūzikai un ar lieliem panākumiem koncertēja ASV.

Vēlāk Paderevskis pārcēlās uz dzīvi Šveicē. Pēc Pilsudska apvērsuma 1926. gadā Paderevskis kļuva par redzamu Sanācijas režīma kritiķi. Sākoties Otrajam pasaules karam, Paderevskis atkal sāka aktīvu politisku darbību. Uzstājās ar koncertiem, lai vāktu līdzekļus poļu organizāciju atbalstam, tomēr 1941. gadā Ņujorkā mira. Apglabāts Ārlingtonas kapsētā, bet 1992. gadā pārapbedīts Varšavas Svēta Jana katedrālē. Mūsdienu Polijā katrā lielākajā pilsētā kāda iela ir nosaukta Paderevska vārdā.