Ilūkste (upe)
- Šis raksts ir par upi Augšzemē. Par citām jēdziena Ilūkste nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Ilūkste | |
|---|---|
| Nosaukums citas valsts teritorijā: | |
 Lukšta
|
lietuviešu: Lukšta |
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Lukšts 55°50′59″N 26°11′41″E / 55.84972°N 26.19472°E |
| Ieteka | Berezauka 56°02′50″N 26°19′21″E / 56.04722°N 26.32250°EKoordinātas: 56°02′50″N 26°19′21″E / 56.04722°N 26.32250°E |
| Caurteces valstis | Lietuva Latvija
|
| Garums | 53 km (Latvijā 37 km) |
| Iztekas augstums | 139,9 m |
| Ietekas augstums | 86,1 m |
| Kritums | 54 m |
| Gada notece | 0,095 km³ |
| Baseina platība | 414 km² (Latvijā 382 km²) |
| Galvenās pietekas | Rauda |
Ilūkste, vidustecē Šēderes upe, Lietuvā Lukšta,[1] ir Daugavas kreisā krasta pietekas Berezaukas labā satekupe (ar Dvieti) Augšdaugavas novadā un Lietuvā.
Baseina reljefu veido Augšzemes augstiene, ko pārdala Ilūkstes senleja, kas upes lejtecē savienojas ar Daugavas senleju. Ilūkste iztek no Lukšta ezera Lietuvā. Baseinā apmēram 40 ezeru (kopplatība 15 km²). Latvijas pierobežā neliela pieteka no labā krasta ievada Ilūkstē Marijas un Šarlotes ezeru ūdeņus, bet kreisā pieteka Rauda — Čičira, Suviena, Sodžu ezeru ūdeņus no Lietuvas. Ilūkstes apkārtne no Latvijas robežas līdz Ilūkstei ir pauguraina, krastos tīrumi mijas ar mežu puduriem. Lejpus Ilūkstes pilsētas Ilūkste plūst pa plašajām Daugavas palienēm. Palu laikā, kad Daugavā pie Glaudānu salas veidojas ledus sastrēgumi, ūdeņi appludina Ilūkstes lejteci līdz pat Ilūkstei.
Pašā augštecē Ilūkstes reljefa kritums ir apmēram 1 m/km, vidustecē Ilūkstes paugurainē — pakāpienveidīgs, vietām līdz 10—15 m/km; lejtecē Aknīstes nolaidenumā tas ir neliels — 0,3—1 m/km. Upē ir Ilūkstes un Šēderes dzirnavezers, pie pēdējā izbūvēta hidroelektrostacija. Lielākās pietekas: Rauda (24 km), Eglaine (10 km; tai tikpat gara pieteka Lašupīte), Kazupe (9 km), Šēdere (12 km), Munde. Ilūksti šķērso Daugavpils—Panevēžas dzelzceļa līnija un Daugavpils—Jēkabpils ceļš.