Ilma Čepāne

Vikipēdijas lapa
Ilma Čepāne
Ilma Čepāne 2012. gadā
Saeimas deputāte

Dzimšanas dati 1947. gada 29. aprīlī (76 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Valkas apriņķis, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Politiskā partija Latvijas Zaļā partija
Jaunais laiks (2006—2008)
Pilsoniskā savienība (2008—2011)
Vienotība (kopš 2011. gada)
Dzīvesbiedrs(-e) šķīrusies
(bijušais dzīvesbiedrs Alfrēds Čepānis)
Profesija juriste
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Ilma Čepāne (agrāk Ilma Briņķe; dzimusi 1947. gada 29. aprīlīIlma Kundziņa) ir latviešu juriste un politiķe, bijusī Satversmes tiesas tiesnese. LR Augstākās Padomes un vairāku Saeimu deputāte, pārstāv partiju "Vienotība".

Izglītība un zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, 1984. gadā — turpat arī aspirantūru. Aizstāvējusi disertāciju Maskavas Valsts universitātē. Tiesību zinātņu doktore. Vairāk nekā 60 publikāciju autore par vides aizsardzības un zemes reformas tiesiskiem jautājumiem. Zināšanas papildinājusi Francijas Konstitucionālajā padomē un Valsts padomē, Kanādas Augstākajā tiesā un Dānijas valsts administratīvajā skolā.

Kopš 1977. gada Latvijas Universitātes docētāja. Kopš 2002. gada LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras profesore.

Apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politikā iesaistījusies atmodas laikā. 1990. gadā iestājusies Zaļajā partijā un kā Latvijas Tautas frontes kandidāte vienā no Rīgas vēlēšanu apgabaliem ievēlēta Augstākajā padomē (vēl uzvārdā Briņķe). 4. maijā balsojusi par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Līdz Augstākās padomes pilnvaru beigām 1993. gadā darbojusies tās Apkārtējās vides aizsardzības komisijā.

No 1993. līdz 1996. gadam strādājusi Satiksmes ministrijā parlamentārā sekretāra amatā.

Kopš 1994. gada bija Centrālās zemes komisijas locekle.

1996. gadā Saeima apstiprināja I. Čepāni par Satversmes tiesas tiesnesi.

2006. gada jūlijā I. Čepāne atstāja Satversmes tiesas tiesneses amatu, lai iesaistītos politikā un pievienotos partijai "Jaunais laiks". No tās tika ievēlēta 9. Saeimā.

2008. gada janvārī izstājās no partijas "Jaunais laiks" un aprīlī piedalījās jaunas partijas "Pilsoniskā savienība" dibināšanas kongresā, kuras frakcijā turpināja darboties 9. Saeimā. Bijusi "Pilsoniskās savienības" valdes locekle.

2010. gada rudenī no apvienības "Vienotība" saraksta tika ievēlēta 10. Saeimā, bet 2011. gadā Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēta 11. Saeimā.

Ilma Čepāne līdz galam noveda Satversmes preambulas apstiprināšanu, kuru Saeimai piedāvāja Egils Levits.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Juris Bojārs. «Skaidri, neskaidri jautājumi un mīti par Valsts prezidenta kandidātiem». nra.lv (latviešu), 2019-05-27. Skatīts: 2019-06-12.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • gramata21.lv I. Čepānes biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā "Latvijas ļaudis"