Impulsa moments

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Attiecības starp spēku (F), spēka momentu (τ), impulsu (p) un impulsa momentu (L) rotējošā sistēmā. (r) ir rādiuss
Žiroskops saglabā savu stāvokli griešanās laikā impulsa momenta dēļ

Impulsa moments jeb kinētiskais moments (apzīmējums: L) ir materiālā punkta vai arī to sistēmas mehāniskās kustības mērs. Impulsa moments ir vektoriāls lielums. Tas ir svarīgs lielums rotācijas kustības analizēšanā.[1]

Vektora L virziens tiek noteikts pēc labās vītnes skrūves likuma. Vektora L virzienam jābūt perpendikulāram vektora r un L veidota laukuma plaknei. Materiālam punktam impulsa momentu var aprēķināt ar attiecīgā punkta rādiusvektora r un materiālā punkta impulsa p (p = mv) vektora vektoriālo reizinājumu:

\vec{\mathbf{L}} =  \vec{\mathbf{r}} \times m\vec{\mathbf{v}} \

Impulsa momenta skaitlisko vērtību iegūst pēc šādas formulas:

L = mvr \sin \alpha

kur α ir leņķis starp vektora r un p virzienu.

Ķermeņa, kas sastāv no n materiālajiem punktiem, impulsa momentu aprēķina saskaitot visu materiālo punktu impulsa momentu vērtības:

L = \sum_{i}^{n} L_i

Ja tiek apskatīta punkta kustība pa riņķa līniju, kur \vec{r} \perp \vec{p} un sin α = 1, tad impulsa momenta aprēķināšanā var tikt izmantots inerces moments I un leņķiskais ātrums ω:[2]

\mathbf{L} = I \boldsymbol{\omega} \

Impulsa moments ir nemainīgs jeb konstants lielums, ja materiālo punktu sistēma ir noslēgta, tātad tajā nedarbojas ārējie spēki vai arī ārējo spēku moments attiecībā pret izraudzīto punktu ir vienāds ar nulli.[1] Šī īpašība tiek izmantota, piemēram, žiroskopos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija.  227. lpp.
  2. Fizikas rokasgrāmata. Rīga: Zvaigzne. 1985. 81.—83. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]