Indiāņu valodas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hīdatsu cilts indiānis Pehriska-Ruhpa

Indiāņu valodas ir Amerikas pirmiedzīvotāju valodas, kas apdzīvoja abus Amerikas kontinentus no Aļaskas un Grenlandes līdz galējiem Dienvidamerikas dienvidiem. Pie indiāņu valodām pieder desmitiem valodu saimes, kā arī liels skaits izolētu un neklasificētu valodu. Ir ieteikumi iedalīt šo grupu trīs lielākās virsgrupās jeb makrosaimēs: Eskimosu-aleutu, na-dene un amerindu, taču to noraida turpat vai visi speciālisti.[1] Saskaņā ar UNESCO datiem, lielākā daļa Ziemeļamerikas indiāņu valodu ir uz izzušanas sliekšņa, un daudzas jau ir mirušas.[2] Visizplatītākā indiāņu valoda ir dienvidu kečvu, kurā runā ap 6,9 miljoni Dienvidamerikas pamatiedzīvotāju.

Satura rādītājs

Pagātne [izmainīt šo sadaļu]

Pirms eiropiešu ierašanās 11. gs. sākumā (skandināvu apmešanās Grenlandē un mēģinājumi apmesties Labradorā un Ņūfaundlendā) un 15. gs. beigās (Kristofera Kolumba ceļojums) abu Amerikas kontinentu iedzīvotāji sarunājās tūkstošiem valodās. Dažas indiāņu kultūras, piemēram maiji un nahuatli, bija izveidojušas savu rakstību. Kolonizācijas laikā, saplūstot eiropiešu, indiāņu un āfrikāņu valodām, izveidojās vairākas kreolu valodas.

Eiropiešu kolonizatoru un viņu vēlāk izveidoto valstu attieksme pret pamatiedzīvotāju valodām bija ļoti atšķirīga. Brazīlijā mūki cītīgi mācījās un sekmēja tupi valodas izplatīšanos. Daudzviet latīniskajās kolonijās spāņu misionāri bieži mācījās vietējās valodas, mudinot sludināt pamatiedzīvotājus dzimtajā valodā. Ziemeļamerikā misionārs Džons Eliots pārtulkoja un 1663. gadā publicēja Bībeli masačūsetsu jeb vampanoagu valodā.[3] Tomēr eiropieši arī aktīvi aizliedza indiāņu valodas un nomāca pamatiedzīvotāju kultūru. 18. un 19. gadsimtā jaunizveidotajās rietumu puslodes valstīs par oficiālajām valodām kļuva spāņu, angļu, portugāļu, franču un holandiešu.

Kaut arī daudzas indiāņu valodas ir nopietni apdraudētas, dažām pastāvēšanas briesmas nedraud. Atsevišķām valodām pat ir noteikts oficiāls statuss: guaranu Paragvajā un grenlandiešu (jeb inuītu) kopš 2009. gada Grenlandē. Oficiāli atzītas ir arī kečvu valodas Peru un aimaru Bolīvijā, taču valstiskā līmenī praktiski visur dominē spāņu valoda. 1. un 2. pasaules karā ASV armijā par radistiem kalpoja vairāku cilšu pārstāvji (čeroki, čoktavi, lakoti, meskvaki, komanči, navahi), kuru dzimtajās indiāņu valodās rakstītās slepenās radiogrammas nespēja atšifrēt ne vācieši, ne japāņi. Mūsdienās universitātes, valdības un pamatiedzīvotāji strādā, lai saglabātu un atdzīvinātu indiāņu valodas.

Indiāņu valodu saimes Ziemeļamerikā un Mezoamerikā pirms eiropiešu kolonizācijas
Hipotētiskā penutianu valodu virssaime Ziemeļamerikas rietumos, kas ietver 12 valodu saimes

Ziemeļamerika [izmainīt šo sadaļu]

Ziemeļamerikā un Meksikas ziemeļos pamatiedzīvotāji runāja aptuveni 296 valodās. 269 no šīm valodām ir iedalītas 29 valodu saimēs. Pārējās 27 valodas ir izolētās vai neklasificētās valodas. Visizplatītākās valodu saimes ir na-dene, algiku un jūtu-acteku:

  • Jūtu-acteku; 1,95 miljoni runātāju, - kuru lielākā daļa dzīvo citā kultūras reģionā Mezoamerikā (navatlu - 1,5 miljoni runātāju un tarahumaru - 70 000);
  • Na-dene; aptuveni 200 000 runātāju (ap 180 000 no tiem runā navahu valodā);
  • Algiku; aptuveni 180 000 runātāju (galvenokārt krī un odžibvu valodās).

Ziemeļamerika ir zināma ar lielo valodu daudzveidību. Īpaši liela valodu dažādība bija sastopama Kalifornijā, kur 18 saimes apvienoja 74 valodas (salīdzinājumam - visā Eiropā ir 4 valodu saimes: basku, indoeiropiešu, urālu un afroaziātu). Cits reģions ar ievērojamu valodu dažādību bija ASV dienvidrietumi. Taču liela daļa šo valodu izzuda jau kolonizācijas sākumposmā, atstājot par sevi vienīgi fragmentāras liecības.

Piezīmes:

  • Mirušās valodas vai valodu saimes apzīmētas ar simbolu †.
  • Iekavās norādīts valodu skaits dotajā saimē.
  1. Adaju †
  2. Algiku saime (30)
  3. Alseanu saime (2) †
  4. Atakapu †
  5. Beotuku †
  6. Cimšianu saime (2)
  7. Čimakuanu saime (2)
  8. Čimariku †
  9. Činuku saime (3)
  10. Čitimaču †
  11. Čumašanu saime (6) †
  12. Eselenu †
  13. Eskimosu-aleutu saime (7)
  14. Haidu
  15. Irokēzu saime (11)
  16. Janu †
  17. Jokutsu saime (3)
  18. Juču
  19. Juku †
  20. Jumanu-kočimu saime (11)
  21. Jūtu-acteku saime (33)
  22. Kado saime (5)
  23. Kaijuzu (neklasificēta) †
  24. Kalapujanu saime (3) †
  25. Kaohulteku †
  26. Karankavu (neklasificēta) †
  27. Karuku
  28. Keresanu saime (2)
  29. Komekrudanu (3) †
  30. Kotonamu †
  31. Kusanu saime (2) †
  32. Kutenaju
  33. Maidu saime (4)
  34. Mivoku saime (15)
  35. Muskogu saime (9)
  36. Na-dene saime (39)
  37. Natčezu †
  38. Palaihnihanu saime (2)
  39. Plato penutu valodu saime (4)
  40. Pomoanu saime (7)
  41. Salinanu †
  42. Sališu saime (23)
  43. Siu-kataubu saime (19)
  44. Siuslavu †
  45. Solano †
  46. Šastanu saime (4) †
  47. Takelmu †
  48. Tanoanu saime (7)
  49. Timuku †
  50. Tonkavu †
  51. Tuniku †
  52. Vakašanu saime (7)
  53. Vapo †
  54. Vašo
  55. Vintuanu saime (4)
  56. Zunu


Mezoamerika [izmainīt šo sadaļu]

Mezoamerikas pamatiedzīvotāju kultūras reģions jeb t.s. Mezoamerikas lingvistiskais areāls aptver centrālo un dienvidu Meksiku, Belizu, Gvatemalu, Salvadoru, Hondurasu, Nikaragvu un ziemeļu Kostariku. Reģionam bija raksturīga liela valodu dažādība, - tas ietvēra sešas lielas valodu saimes un vairākus simtus atšķirīgu valodu. Mezoamerikas areālam izteikta arī vairāku gadsimtu garumā izveidojusies augsta valodu savstarpēja difūzija jeb izkliedēšanās, kā rezultātā atšķirīgām valodu saimēm ir kopīgas valodnieciskas īpatnības.

Mezoamerikas kultūras apgabali.

Mezoamerikas reģionu sadala astoņos mazākos apgabalos:

  1. Maiju apgabals aptver Jukatanas pussalu, Čjapasas un Tabasko štatus, Gvatemalu un Belizu. Sākotnēji šeit dominēja mikse-zokueanu saimes valodas. Taču, līdz ar maiju valodu izplešanos, tās saglabājušās vien kā atsevišķas izolētas salas.
  2. Oahaka valodnieciski ir visbagātākais apgabals, kurā bija ap 100 dažādu, savstarpēji svešu valodu. Arī šeit mikse-zokueanu valodas pamazām piekāpās citu valodu priekšā. Oahakas reģionā tās izspieda oto-mangueanu saimei piederošās sapoteku valodas, kā arī huavu un tekuistlatekanu valodas.
  3. Centrālās Meksikas apgabalā dominē navatlu valodas dialekti, kas savulaik izspieda oto-mangueanu saimi.
  4. Rietumu apgabalā visizplatītākā pamatiedzīvotāju valoda ir purhepeču; satopamas arī dažas jūtu-acteku valodas un navatlu valoda.
  5. Reģionā Ziemeļu Stīpa mīt vairāku jūtu-acteku valodu (tepimanu un koru-huičolu grupas) un pameanu valodas pārstāvji; citas pamatiedzīvotāju valodas ir izzudušas.
  6. Golfa apgabala ziemeļu un centrālajā daļā dominē totonaku valodas; ziemeļi ir mājvieta arī huasteku indiāņiem, kuru valoda pieder maiju saimei. Dienvidu daļā noteicošā ir navatlu valoda, kas laika posmā no m.ē. 1000.-1500. izspieda mikse-zokue saimi.'
  7. Centrālamerikas apgabalā pamatiedzīvotāju valodas piederēja misumalpanu, jikakueanu un čibču saimēm; 200.-1000.g. tās izjuta spēcīgu maiju valodu ietekmi.
  8. Guerero apgabals izveidots, balstoties uz ietekmi, kuru dažādos laikos šajā novadā atstājušas Oahakas, Rietumu un centrālās Meksikas valodas.

Mezoamerikas tautas bija vienas no pirmajām, kas izveidoja savu rakstību. Senākie teksti tika radīti ap 1000.g. p.m.ē., bet lielākā daļa rakstīto avotu attiecināmi uz m.ē. 6.-9. gadsimtu. Mūsdienās Mezoamerikas valodas izmanto latīņu alfabētu.

Lielākās valodu saimes ir maiju, oto-mangueanu, mikse-zokue, totonaku, jūtu-acteku un čibču (tikai reģiona dienvidu daļā). Pie mazākām saimēm un izolētām valodām pieder purhepeču (taraskanu), huavu, tekuistlateku un misumalpanu. Daudzas Mezoamerikas valodas ir nopietni apdraudētas vai jau izzudušas, savukārt citas ir dzīvotspējīgas arī mūsdienās, tostarp maiju (virs 900 000 runtāju), nahuatlu (1,45 mlj.), mišteku (virs 500 000) un sapoteku (ap 450 000).

Izplatītākās Mezoamerikas valodas.
Čibču valodu saimes areāls.
  1. Alagüilaku (Gvatemala) †
  2. Čibču saime(Centrālamerika&Meksika) (29)
  3. Gvaimu (Kostarika&Panama), ap 130 000 runātāju
  4. Huavu (Oahaka), ap 13 000
  5. Jikakueanu (Hondurasa), ap 250
  6. Jumanu-kočimu saime (ASV&Meksika) (11)
  7. Koahuilteku (Teksasa&Koavila) †
  8. Komekrudanu saime(Teksasa&Meksika) (3) †
  9. Kotonamu (Teksasa&Meksika) †
  10. Ksinku saime (Gvatemala) (4) †(?)
  11. Kuiniku (ZA Meksika), neklasificēta †
  12. Kuitlateku (Gerrero) †
  13. Lenkanu saime (Salvadora&Hondurasa) (2) †
  14. Maiju saime (30)
  15. Maratino (ZA Meksika) †
  16. Mikse-zokueanu saime (Meksika) (12)
  17. Misumalpanu saime (Nikaragva&Hondurasa&Salvadora) (4)
  18. Naolanu (ZA Meksika) †
  19. Olmeku (Meksika: neatšifrēta valoda) †
  20. Oto-mangueanu saime (27)
  21. Purepeču, ap 170 000
  22. Seru (Sonora), ap 700-900
  23. Solano (ZA Meksika), neklasificēta †
  24. Tekuistlatekanu saime (Oahaka) (3)
  25. Totonakanu saime (Meksika) (15)
  26. Vaikuru (Lejaskalifornija) †


Dienvidamerika [izmainīt šo sadaļu]

Dienvidamerikā mūsdienās saglabājušās aptuveni 350 pamatiedzīvotāju valodas, savukārt eiropiešu kolonizācijas sākumposmā 16. gadsimta sākumā to bija ap 1 500. Kontinenta valodu pārbagātība pielīdzināma vienīgi teju 1000 papuasu valodām.

Salīdzinājumā ar Ziemeļameriku un Mezoameriku, Dienvidamerikas valodas ir trūcīgāk dokumentētas, un to klasifikācija ir mazāk pētīta un ne tik rūpīgi izstrādāta. Klasifikācijas izveidošanā lielākie nopelni pienākas amerikāņu valodniekam, Pitsburgas universitātes profesoram Terensam Kaufmanam (Terrence Kaufman).

Kunu cilts sieviete; kunu valoda pieder čibču saimei; tā ir dzimtā valoda aptuveni 58 000 Panamas indiāņu, kuri dzīvo trīs politiski autonomos rezervātos.

Ziemeļrietumi [izmainīt šo sadaļu]

Kolumbijas kalnaine, Panama, Kostarika

  1. Andoku valoda (Kolumbija), ap 610 runātāju (2000.g.)
  2. Ansermu valoda (Kolumbija) †, iespējams, čokoanu saimes valoda
  3. Barbakoanu saime (Kolumbija&Ekvadora) (6), virs 50 000 runātāju
  4. Betoju (jiraru) valoda (Kolumbija) †, neklasificēta, izmira 18.gs.
  5. Čibču saime (C-Amerika&Kolumbija) (22), ap 250 000 runātāju
  6. Čokoanu (čoko) saime (Kolumbija&Panama) (10), virs 60 000 runātāju
  7. Hiraharanu (jirajanu) saime (R-umu Venecuēla) (3) †, visas izmira 20.gs. sākumā
  8. Idabazu valoda (Kolumbija) †, neklasificēta, zināms tikai viens vārds un virsaiša personvārds
  9. Jurumangu valoda (Kolumbija) †, vienīgās liecības no 1768.g.
  10. Kamsu valoda (Kolumbija), ap 4000 runātāju
  11. Misumalpanu saime (Nikaragva) (4), ap 200 000 runātāju
  12. Paezu valoda (Kolumbija), ap 71 000 runātāju
  13. Puinavu valoda (Kolumbija&Venecuēla), ap 3000 runātāju 1977.g., neklasificēta
  14. Timoteanu saime (Venecuēlas Andi) (2) †, izzuda, iespējams, 20.gs. beigās


Rekonstruēts taino ciemats Kubā; Lielo Antiļu salu pirmiedzīvotāju taino valoda piederēja aravaku valodu saimei.

Rietumu Amazone [izmainīt šo sadaļu]

  1. Aravaku (maipuru) saime (D-Amerika&Karību reģions) (65, no kurām 31 valoda ir izmirusi), ap 630 000 runātāju
  2. Aravanu saime (Brazīlija&Peru) (9), ap 4000 runātāju
  3. Čapakuranu saime (Brazīlija&Bolīvija) (9), gandrīz izmirusi
  4. Guahogoanu (vahivoanu) saime (Kolumbija&Venecuēla) (4), ap 36 700 runātāju
  5. Guamo (vamo) valoda (Venecuēla) †, neklasificēta valoda
  6. Harakmbutu saime (Peru) (2), vairāki simti runātāju
  7. Juri valoda (Brazīlija) † (?)
  8. Kaničanu valoda (Bolīvija) †, izzuda ap 2000.g., iespējams, attāli radniecīga tekuiraku valodai
  9. Kanamaru-katukinu saime (Brazīlija) (3), ap 600 runātāju
  10. Muniču valoda (Peru) †, izzuda 1990.g., neklasificēta valoda; iespējams, pieskaitāma aravaku saimei
  11. Otomakoanu saime (Venecuēla) (2) †
  12. Puinavu valoda (Kolumbija&Venecuēla), ap 3000 runātāju 1977.g., neklasificēta
  13. Tekuiraku (abiširu) valoda (Peru) †, izzuda ap 20.gs. vidu, iespējams, attāli radniecīga kaničanu valodai
  14. Tikunu valoda (Brazīlija&Peru&Kolumbija), ap 40 000 runātāju, daudzskaitlīgākā Brazīlijas Amazones pirmiedzīvotāju valoda
  15. Tiniguanu saime (Kolumbija) (3) † (?), divi runātāji 2000.g.
  16. Tukanu saime (Kolumbija&Brazīlija&Ekvadora&Peru) (15), ap 23 000 runātāju

Ziemeļu priekškalne [izmainīt šo sadaļu]

  1. Hibaroanu saime (Peru&Ekvadora) (4), ap 100 000 runātāju
  2. Takame-Jaruro (jaruroanu) saime (Venecuēla) (2), ap 6000 runātāju; abu valodas neklasificētas, iespējama to attāla radniecība
  3. Zaparoanu saime (Peru&Ekvadora) (5), izmirstoša



Literatūra [izmainīt šo sadaļu]

  • Arkādijs Fīdlers. Ukajali dzelmēs zivis dzied. Rīga. Liesma. (sērija "Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi"). 1970.
  • Vladimirs Kuzmiščevs. Maiju priesteru noslēpums. Rīga. Zinātne (sērija "Apvārsnis"). 1971.
  • Arturs Lielais. Konkistadori. Rīga. Liesma. (sērija "Piedzīvojumi. Fantastika. Ceļojumi"). 1979.
  • Милослав Стингл. Индейцы без томогавков. Москва. Прогресс. 1984.
  • Г. Г. Ершова. Древняя Америка. Полёт во времени и пространстве.Северная Америка. Южная Америка. Москва. Новый Акрополь. 2007.


Atsauces [izmainīt šo sadaļu]

  1. ↑ Campbell, Lyle (1997). American Indian languages: the historical linguistics of Native America. pg. 253. Oxford: Oxford University Press. ISBN 0-19-509427-1.
  2. ↑ Gordon, Raymond G., Jr. (Ed.). (2005). Ethnologue: Languages of the world (15th ed.). Dallas, Texas: SIL Internacional. ISBN 1-55671-159-X. (Online version: http://www.ethnologue.com)
  3. ↑ A Short History of Boston by Robert J. Allison, p.14


Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Indiāņu_valodas&oldid=2038390"