Indoķīnas tīģeris

Vikipēdijas lapa
Indoķīnas tīģeris
Panthera tigris corbetti (Mazák, 1968)
Indoķīnas tīģeris
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaKaķu dzimta (Felidae)
ĢintsPanteras (Panthera)
SugaTīģeris (P. tigris)
PasugaIndoķīnas tīģeris (P. t. corbetti)
Indoķīnas tīģeris Vikikrātuvē

Indoķīnas tīģeris (Panthera tigris corbetti) ir viena no tīģera pasugām. Tas sastopams Mjanmā, Taizemē, Laosā Vjetnamā, Kambodžā un Ķīnas dienvidrietumos.[1] Saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības datiem Indoķīnas tīģeris ir apdraudēts, strauji tuvojoties kritiski apdraudēta statusa iegūšanai.[1] 2011. gadā savvaļā bija sastopami 342 pieauguši īpatņi.[1] Lielākā populācija (189—252 īpatņi) mājo Taizemē.[2] Apmēram 85 tīģeri dzīvo Mjanmā un tikai 20 īpatņi Laosā.[1] Kambodžā, Vjetnamā un Ķīnā kopš 2007. gada tas tiek uzskatīts par izmirušu.[1][3][4][5] Apmēram 60 īpatņi mājo dažādos pasaules zoodārzos.[6]

Nesenā pagātnē kā Indoķīnas tīģeris tika klasificēts arī Malaizijā dzīvojošais tīģeris, tomēr saskaņā ar DNS pētījumiem šī populācija izdalīta kā atsevišķa pasuga — Malajas tīģeris.[7][8]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indoķīnas tīģeris ir košāk ruds nekā citas tīģeru pasugas
Indoķīnas tīģeri Sinsinati zoodārzā

Indoķīnas tīģera izplatības areāls rietumos robežojas ar Bengālijas tīģera izplatības areālu. Ziemeļrietumu virzienā areāls sasniedz Čitagongas kalnu grēdu un Brahmaputras upes baseinu.[7][9] Mjanmā un Taizemē ir izveidoti vairāki nacionālie parki tīģeru aizsardzībai.[10] Vairāk nekā puse no kopējās populācijas sastopama Taizemes rietumu mežu masīvā, kas ir tropu un subtropu platlapu koku meži.[11]

Indoķīnas tīģers mājo mežos, plašos zālājos un kalnos, vislabprātāk apmetoties mežā (lietus mežos, mūžzaļajos mežos, jauktu koku mežos, tropu un subtropu mitrajos platlapu mežos).[5]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indoķīnas tīģeris ir vidēji liels tīģeris, mazāks nekā Bengālijas un Amūras tīģeris.[4][5] Kā visiem tīģeriem, tēviņi ir lielāki un smagāki nekā mātītes. Tēviņa ķermeņa garums ir 2,55—2,85 m, svars 150—200 kg. Mātītes garums ir 2,3—2,55 m, svars 100–130 kg.[5][12] Indoķīnas tīģeris pēc lieluma ir apmēram vienāds ar Āzijas lauvu.[13] Lai arī šīs pasugas pārstāvji nav lielākie tīģeri, tomēr to tēviņiem ir visgarākais galvaskauss no visiem, 319—365 mm.[14]

Kažoks ir košāk ruds, tumšāks nekā Bengālijas tīģerim vai arī tas ir piesātināti zeltains, melnās svītras salīdzinoši īsas un šauras, pakakle un vēders gaiši dzelteni vai balti.[5][6] Aste gaiši ruda (astes apakša var būt balta) ar melniem gredzeniem, astes gals melns. Arī uzacis un vaigi var būt balti.[6][15]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indoķīnas tīģeris ir vienpatis, un ģimeņu baros dzīvo tikai mātīte ar saviem mazuļiem.[16] Tas galvenokārt medī vidējus un lielus pārnadžus. Tie ir sambarbrieži, mežacūkas, gorali, bantengi un jauni gauri.[5] Tomēr mūsdienās lielo pārnadžu populācijas ir ļoti samazinājušās vai atsevišķas sugas izmirušas, veidojot "tukša meža" sindromu — mežs, kas ārēji izskatās, ka ar to viss kārtībā, bet kurā dzīvnieku pasaule ir ļoti nabadzīga.[17][18]

Tādēļ tīģeris ir spiests medīt arī mazākus dzīvniekus, piemēram, mundžakus, dzeloņcūkas, makakus un cūkāpšus.[5] Maza medījuma problēma ir tā, ka tā masa nav pietiekama, lai nodrošinātu tik liela plēsēja kvalitatīvu vairošanos. Šis faktors kombinācijā ar malumedniecību ir galvenie iemesli, kādēļ Indoķīnas tīģeri izzūd visā savā izplatības areālā.[19]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīģeriene ar mazuļiem Berlīnes zoodārzā

Indoķīnas tīģerim nav noteikta vairošanās sezona, bet visbiežāk pārošanās notiek no novembra līdz aprīlim.[6] Grūsnības periods ilgst 3,5 mēnešus, apmēram 103 dienas. Parasti piedzimst 2—3 mazuļi, bet tie var būt arī 7.[6] Par tiem rūpējas tikai māte. Tikko dzimuši mazuļi ir nevarīgi, akli un nedzirdīgi. Tie sver apmēram 1 kg.[4] Acis un ausis atveras pēc dažām dienām. Māte mazuļus pirmos 2 mēnešus zīda tikai ar pienu, pēc tam tos sāk piebarot ar gaļu.[4] Gada vecumu sasniedz apmēram 35% no mazuļiem.[6] To dzīvību apdraud meža ugunsgrēki, plūdi un citi pieaugušie tīģeri. Jaunie tīģeri māti pamet 18—28 mēnešu vecumā.[4] Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 3,5 gadu vecumā, tēviņi 5 gados.[6][16][20] Indoķīnas tīģeris dzīvo 15—26 gadus, atkarībā no tā vai īpatnis mājo savvaļā vai nebrīvē. Tā kā populācija savvaļā ir ļoti neliela, Indoķīnas tīģeriem notiek sapārošanās starp ļoti tuvu radniecīgiem īpatņiem, tādējādi pasugas gēni kļūst vājāki un tīģeriem parādās dažādas iedzimtas slimības, neauglību ieskaitot.[5][16][20]

Apdraudējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais Indoķīnas ienaidnieks ir cilvēks. Vietējie iedzīvotāji medī tīģeri, lai tā ķermeņa daļas izmantotu tradicionālajā medicīnā, kā arī rotu pagatavošanai.[21] Otra milzīga problēma — dzīves vides degradācija un izzušana. Lauksaimniecības attīstība defragmentē tīģeru apdzīvotās platības, tās iznīcina un iztukšo.

Kačinas štatā Mjanmā ir lielākais Indoķīnas tīģeru rezervāts, kurā mājo pēdējie Mjanmas tīģeri. To izdzīvošanu ietekmē arī Mjanmas civilais karš, kas sācies 1948. gadā un joprojām nav beidzies. Rezervāta teritorijā samērā brīvi darbojas vietējie malumednieki, jo rezervāta darbiniekiem dēļ bruņotā konflikta kopš 2011. gada ieeja rezervātā ir liegta.[22]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 IUCN: Panthera tigris ssp. corbetti
  2. Tiger population grows 50 per cent in Thai wildlife sanctuaries
  3. Tigers declared extinct in Cambodia
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 A-Z Animals: Indochinese Tiger
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 Indochinese tiger (Panthera tigris corbetti)
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 Indochinese BioExpedition: Indochinese Tiger. Panthera tigris corbetti
  7. 7,0 7,1 Phylogeography and Genetic Ancestry of Tigers (Panthera tigris)
  8. IUCN: Panthera tigris ssp. jacksoni
  9. Luo, S.J.; Johnson, W. E.; O'Brien, S. J. (2010). "Applying molecular genetic tools to tiger conservation". Integrative Zoology. 5 (4): 351–362.
  10. Lynam, A.J., Saw Tun Khaing and Khin MaungZaw (2006). Developing a national tiger action plan for the Union of Myanmar. Environmental Management 37 (1): 30–39.
  11. Simcharoen, S., Pattanavibool, A., Karanth, K.U., Nichols, J.D. and Kumar, N.S. (2007). How many tigers Panthera tigris are there in Huai Kha Khaeng Wildlife Sanctuary, Thailand? An estimate using photographic capture-recapture sampling. Oryx 41 (04): 447–453.
  12. Mammalian Species: Panthera tigris
  13. «Mammalian Species: Panthera leo». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 29. martā.
  14. ADW: Panthera tigris
  15. Mazák, V. (1968). Nouvelle sous-espèce de tigre provenant de l'Asie du sud-est. Mammalia 32 (1): 104.
  16. 16,0 16,1 16,2 Tigers: The Indochinese Tiger
  17. «Asia's biodiversity vanishing into the marketplace». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 30. martā.
  18. Wildlife trade creating ’empty forest syndrome’ across the globe
  19. Karanth, K. U., Stith, B. M. (1999). Prey depletion as a critical determinant of tiger population viability. Pages 100–113 in: Seidensticker, J. Christie, S., Jackson, P. (eds.) Riding the Tiger: Tiger Conservation in human-dominated landscapes. Cambridge University Press. ISBN 0-521-64835-1
  20. 20,0 20,1 «Indo-Chinese Tiger». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. maijā. Skatīts: 2017. gada 30. martā.
  21. «Tigers in Crisis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. martā. Skatīts: 2017. gada 30. martā.
  22. Rook, D. "Civil war endangers Myanmar's ailing tigers". AFP. Retrieved 16 October 2013.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]