Industriālā inženierija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
1913. gada Ford T modeļa ražošana uz konveijera lentes

Industriālā inženierija ir inženierijas disciplīna, kas nodarbojas ar integrētas cilvēku, zināšanu aprīkojuma, enerģijas, materiālu un procesu sistēmas dizainu, izstrādāšanu, uzlabošanu, pielāgošanu un izvērtēšanu. Industriālā inženierija izmanto zināšanas matemātikā, fizikā, sociālajās zinātnēs. Industriālie inženieri nodarbojas ar laika, naudas, materiālu, enerģijas un citu resursu nelietderīga izmantošanas samazināšanu. Termins industriālā inženierija var būt maldinošs. Šis termins attiecas ne tikai uz pielietojumu ražošanā, bet arī iekļauj sevī pielietojumu servisu produktos un citās industrijās.

Industriālas inženierijas apskatāmās tēmas:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vērtības inženierija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vērtības inženierija balstās un jebkura sarežģīta produkta plānošanu. Pamatā ir fakts, ka 80% patērētāju vajag tikai 20% ierīces funkciju. Koncentrējoties un produkta attīstību, ražotājs var izstrādāt kvalitatīvāku produktu par zemāku cenu lielākajai daļai tirgus. Kad pircējam vajag vairāk funkciju, tās jāpārdod kā papildus iespēja. Šī pieeja ir vērtīga sarežģītos elektromehāniskos produktos, kā, piemēram, datora printeri, kur printera dizaina izstrāde sastāda izgatavošanas lielāko izmaksas daļu.

Kvalitātes kontrole[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kvalitātes kontrole ir mēri, kas ir pieņemti, lai nodrošinātu, ka netiek ražoti produkti vai servisi ar defektiem, un ka dizains atbilst veiktspējas prasībām. Tā ir ābeces patiesība, ka “kvalitāte ir par brīvu”. Ļoti bieži tas nemaksā vairāk, kā ražot produktu, kurš vienmēr darbojas, kad tiek noņemts no konveijera. Kamēr tas prasa nopietnus pūliņus dizaina izstādes laikā, tas ievērojami samazina nelietderīgi izmantoto resursu daudzumu.

Ražīgums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diezgan bieži ražotajiem produktiem ir nevajadzīgi sīkumi vai daļas. Vienkārša dizaina maiņa var izsvītrot šīs nevajadzīgas daļās, samazinot izmaksas, palielinot uzticamību un peļņu. Piemēram, krievu šķidrās degvielas raķešu dzinēji ir konstruēti tā, lai pieļautu rupju (tomēr netekošu) metinājumu, kas padara nevajadzīgu slīpēšanu un sīkas darba pabeigšanas operācijas, kuras nepalīdz dzinējam labāk funkcionēt.

Darba ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Industriālie inženieri arī pēta, kā darbinieki veic savu darbu, kā, piemēram, darbinieks paņem elektrisko detaļu, lai to piestiprinātu elektriskajā sistēmā, vai kādā secībā komponenti tiek salikti kopā elektriskajā sistēmā. Mērķis ir samazināt laiku, ko aizņem konkrētais darbs un organizēt darbu tā, lai darbs pieprasītu mazāk strādnieku darba paveikšanai. Piemēram, gadsimta sākumā Forda kompānijā ieviesa konveijera lenti, kas ļoti samazināja vienas automašīnas izgatavošanas laiku.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]