Industriālais metāls

Vikipēdijas lapa
Industriālais metāls
Stila izcelsme industriālā mūzika, industriālais roks, smagais metāls, smagais roks, EBM
Kultūras izcelsme 1980. gadu beigas. Apvienotā Karaliste, Kanāda, ASV
Tipiski instrumenti Elektriskā ģitāraBasģitāraSintezators — Nemuzikāli priekšmeti — Bungu mašīnaBungasSekvancerisTaustiņinstrumentiSamplers
Popularitāte 1980.gados ļoti maza (pagrīdes mūzika), 1990.gadu sākumā vidēja, līdz 2000.gadam popularitātes kāpums, kad žanrs kļūst par daļu no popkultūras. Eiropā žanram lielāka popularitāte nekā ASV.
Atvasinātas formas Neue Deutsche Härte

Industriālais metāls (angļu: Industrial metal) — rokmūzikas paveids, kas izveidojās 1980. gadu beigās ASV un Apvienotā Karalistē, saplūstot diviem žanriem — industriālajai mūzikai un smagajam metālam. Šim mūzikas virzienam raksturīgs smaga metāla rifu, industriālā sintezatora, stipri distorsētu ģitāru skaņas un dobju vokālu (gadās arī tīrs skanējums) izmantošana. Industriālais metāls iekļauj sevī agroindustriālo mūziku un coldwave. Dažreiz šajā žanrā var manīt atsevišķu ņūmetāla un postpanka mūzikas elementus. Industriālais metāls bieži tiek jaukts ar industriālo roku, jo abi žanri galvenokārt atšķiras tikai tehniski.

Par industriālā metāla pionieriem tiek uzskatītas grupas Ministry,[1] Godflesh,[2] un KMFDM.[1]

Industriālā metāla izpildītājiem ir tieksme uz skandaloziem pārsteigumiem. Viņi filmē skandalozus videoklipus, veido spilgtus koncertšovus. Tā, "Rammstein" bieži uzstājās ar ekstremālu seksualitāti, Merilins Mensons uztur "sātanisku" skatuves tēlu, Robs Zombijs veltījis savu mākslu šausmu un nāves tematikai.

Pazīstamākie žanra pārstāvji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Di Perna 1995a, lappuse 69.
  2. Mārtins Valters. «(((Godflesh > Apskats)))». allmusic. Skatīts: 2008-07-03.