Inerce

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, tos var pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Satura rādītājs 1 Pirmais Ņūtona likums 2 Inerce ikdienā 3 Vēsture 4 Klasiskā inerce 5 Inerces mērīšana 6 Inerce dzejā

[izmainīt šo sadaļu] Pirmais Ņūtona likums

Katrs ķermenis paliek mierā vai turpina vienmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina. Citiem vārdiem - pirmais Ņūtona likums ir inerce

Inerce ir īpašība, kura piemīt ķermeņiem, kad bez ārējo spēku iedarbības tie nemaina savu stāvokli. Inerces mērs ir masa. Jo lielāka ir ķermeņa masa, jo lielāka ir ķermeņa inerce.

[izmainīt šo sadaļu] Inerce ikdienā

Katru dienu mums nākas sastapties ar inerci un tādēļ šai parādībai mēs nepievēršam lielu uzmanību. Ļaudis var izmantot termiņa "inerci" pie griezties, pie pretestības objekta,daudzuma,pie ātruma maiņas (kurš ir lielāka daudzuma par viņa masu), un dažbrīd viņa inerce, atkarībā no konteksta (piemēram "šim objektam ir inerces loze"). Termiņa "inerce" ir vairāk var saprata kā stenogrāfija jo inerces "princips kā aprakstīts ir Ņūtona kustības, kuru, Ņūtons pirmajā likumā, pauda vienkāršā runā: "Objekts, kurš ir ne subject pie jebkāda ārējā spēka, kustas ar pastāvīgu ātrumu, sedz vienādus attālumus pa vienādiem laikiem pa taisnlīniju ceļu." Pat vienkāršos terminos, inerce nozīmē "ķermenis kustībā tiecas palikt kustībā." Inerce dzīvē parādās gandrīz visur, uz katru soli un mūsu izdarītu kustību.

Inerces moments raksturo ķermeņa inerci rotācijas kustībā. Masas punkta inerces moments ir ķermeņa masas reizinājums ar attāluma līdz rotācijas asij kvadrātu.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Inerces jēdziens ir svešs Aristoteļa fizikā, kas bija kustības standarta modelis līdz pat XVII gadsimtam. Aristotelis uzskatīja, ka ķermeni kustībā var uzturēt tikai pastāvīgs ārējs spēks. Starp 1589. un 1592. gadu Galileo Galilejs savos ķermeņu kustības pētījumos apgāza Aristoteļa teikto un noformulēja inerces principu: "Katrs ķermenis paliek miera stāvoklī vai vienmērīgā taisnvirziena kustībā, ja vien to nepiespiež mainīt stāvokli ar kādu ārēju spēku." Faktiskā termina "inerce" tika pirmoreiz ievesta no Johannes Kepler. Viņš radīja konspektu par inerci un tās darbību un šo darbu izdeva trijās daļās 1618-1621.gadam. Keplers noteica inerci tikai terminos no pretestība pie kustības.

[izmainīt šo sadaļu] Klasiskā inerce

Inerces likums paziņo, ka tas ir objekta tendence radīt izmaiņas kustībā. Kustības dalīšana - pasaulīgs un žēlsirdīgs tapa palielina problematika Nicolaus Copernicus slēdzienu sejā 16.gadsimtā, kas apgalvoja, ka zeme faktiski nekad nebija atpūtā, apstājā, bet bija pastāvīgā kustībā ap sauli.

[izmainīt šo sadaļu] Inerces mērīšana

Inerces mērvienība ir tāda pati, kā masai. To parasti izsaka gramos vai kilogramos. Visi praktiskie eksperimenti fizikā apstiprina masas un inerces ekvivalenci, kaut arī teorētiski reizēm tās uztver kā iespējami dažādas.

[izmainīt šo sadaļu] Inerce dzejā

Par Inerci Imants Ziedonis pat ir uzrakstījis dzejoli.