Inese Lībiņa-Egnere

Vikipēdijas lapa
Inese Lībiņa-Egnere
Inese Lībiņa-Egnere 2014. gadā
Latvijas Republikas tieslietu ministre
Amata sākums
2022. gada 14. decembris
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Jānis Bordāns
14. Saeimas deputāte
Amatā
2022. gada 1. novembris — 2022. gada 14. decembris
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Saeimas priekšsēdētāja biedre
Amatā
2012. gada 14. jūnijs — 2022. gada 1. novembris
Priekštecis Inga Bite
Pēctecis Jānis Grasbergs
13. Saeimas deputāte
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāte
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāte
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs

Dzimšanas dati 1977. gada 25. septembrī (46 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latviete
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Jans Hendriks Egners
Profesija juriste
Augstskola

Inese Lībiņa-Egnere (dzimusi 1977. gada 25. septembrī Rīgā)[1] ir latviešu juriste un politiķe, pārstāv partiju "Vienotība". 14. Saeimas deputāte un Latvijas tieslietu ministre. Bijusi ievēlēta arī vairākos iepriekšējos Saeimas sasaukumos, bijusi Saeimas priekšsēdētāja biedra amatā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidējo izglītību ieguvusi Liepājas 5. vidusskolā, ko pabeigusi 1996. gadā. Pēc tam studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un Freiburgas Alberta Ludviga Universitātes Juridiskajā fakultātē Vācijā. 2007. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi tiesību zinātņu doktora grādu.

I. Lībiņa-Egnere bijusi zvērināta advokāte birojā "Liepa, Skopiņa/BORENIUS". Kopš 2004. gada ir augstskolas pasniedzēja — docente Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā. Laikā no 2007. līdz 2011. gadam viņa bija Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera juridiskā padomniece.[2]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā pievienojusies Zatlera Reformu partijai. No šīs partijas saraksta kandidēja 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās, kur arī tika ievēlēta no Kurzemes apgabala.[3] Darbojas Juridiskajā komisijā,[4] kopš 2011. gada 20. oktobra ir Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre.[5] Deputāte darbojās arī Eiropas lietu komisijā, Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā, kā arī līdz 2013. gada 1. jūnijam bijusi Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sekretāre.[6] I. Lībiņa-Egnere ir Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja.[7]

Inese Lībiņa-Egnere Saeimas sēdē

2012. gada 14. jūnijā I. Lībiņa-Egnere tika ievēlēta par Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas biedri, pēc tam, kad ģimenes apstākļu dēļ no šī amata atkāpās viņas partijas biedre Inga Bite.[8]

2014. gada maijā I. Lībiņa-Egnere kopā ar grupu Reformu partijas deputātu un ministru pievienojās partijai "Vienotība",[9] no kuras saraksta ievēlēta 12. Saeimā. Saglabāja Saeimas priekšsēdētājas biedres amatu. 2018. gada 17. janvārī ievēlēta par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju.[10] Rudenī ievēlēta 13. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība". Arī 13. Saeimā saglabāja Saeimas priekšsēdētājas biedres amatu.

2020. gada nogalē I. Lībiņa-Egnere pretendēja uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, taču netika ievēlēta.

2022. gada rudenī ievēlēta 14. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība". Decembrī apstiprināta par tieslietu ministri Krišjāņa Kariņa valdībā.

2023. gada 15. septembrī atkārtoti ievēlēta par tieslietu ministri Evikas Siliņas Ministru kabinetā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Bordāns
Latvijas tieslietu ministre
2022. gada 14. decembrispašlaik
Pēctecis:
amatā