Ineta Radēviča

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ineta Radēviča Athletics pictogram.svg
Ineta Radēviča
Ineta Radēviča pēc uzvaras 2010. gada Eiropas čempionātā
Personas dati
Dzimusi 1981. gada 13. jūlijā (33 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Krāslava, Latvijas PSR, PSRS(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Dzīvesvieta Valsts karogs: Latvija Baltezers, Latvija
Augums 176 cm[1]
Svars 56 kg[1]
Izglītība Nebraskas universitāte
Profesionālā informācija
Sporta veids Vieglatlētika
Disciplīna Tāllēkšana
Trīssoļlēkšana
Profesionāles karjera 2000—2012
Treneris Valsts karogs: Krievija Jevgeņijs Terovanesovs
Dalība sacensībās
Dalība OS 2 (2004, 2012)
Dalība 2 (2005, 2011)
Dalība PČ telpās 3 (2004, 2006, 2008)
Dalība 2 (2010, 2012)
Dalība EČ telpās 2 (2005, 2007)
Personiskie rekordi
Tāllēkšana 6,92 m Sport records icon LR.svg
Trīssoļlēkšana 14,12 m
Infokaste atjaunota 2012. gada 27. jūnijā.
 
Medaļas
Pasaules čempionāts
Bronza Tegu 2011 Tāllēkšana
Eiropas čempionāts
Zelts Barselona 2010 Tāllēkšana
Eiropas čempionāts U-23
Bronza Amsterdama 2001 Tāllēkšana
Bronza Bidgošča 2003 Trīssoļlēkšana

Ineta Radēviča (dzimusi 1981. gada 13. jūlijā Krāslavā) ir bijusī latviešu vieglatlēte, startējusi tāllēkšanas un trīssoļlēkšanas sacensībās. Viņa ir 2010. gada Eiropas čempione tāllēkšanā, kā arī 2011. gada Pasaules čempionāta bronzas medaļas ieguvēja. Trīs gadus pēc kārtas (2010—2012) tikusi atzīta par gada labāko Latvijas sportisti.

Pēc sportistes karjeras beigām — sporta žurnāliste Latvijas Televīzijā. Precējusies ar Krievijas hokejistu Pjotru Sčastļiviju.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Radēviča goda aplī 2011. gada Pasaules čempionātā

Vieglatlētikā sākusi trenēties 10 gadu vecumā pie savas mātes Innas Radēvičas.[2] Sākumā trenējusies septiņcīņā, taču 1999. gadā 17 gadu vecumā pārgāja uz tāllēkšanu.[3] Pēc pirmajiem panākumiem starptautiskā arēnā (bronzas medaļa 2001. gada Eiropas U-23 čempionātā tāllēkšanā) I. Radēviča devās studēt uz ASV, kur uzvarēja divos NCAA koledžu čempionātos, pārstāvot Nebraskas universitāti (2003, 2004). Piedalījās 2004. gada Olimpiskajās spēlēs Atēnās, kur izcīnīja 20. vietu trīssoļlēkšanā un 13. vietu tāllēkšanā.

I. Radēvičas pirmā trenere bija māte Inna Radēviča. Vēl ir trenējusies pie Ludmilas Olijares, Aleksandra Čumakova, Viktora Lāča, Jurija Volkenšteina, savukārt karjeras pēdējos gados — pie Jevgeņija Terovanesova.

2008.—2009. gadā I. Radēviča nepiedalījās sacensībās, jo šajā laikā viņai piedzima bērns. Pēc mazuļa piedzimšanas atsāka profesionāli trenēties un 2010. gada vasarā viņai izdevās sasniegt ievērojamāko rezultātu tobrīdējā sportistes karjerā: uzstādot jaunu Latvijas rekordu (6,92 m), kļūt par 2010. gada Eiropas čempioni tāllēkšanā,[4][5] kvalifikācijā viņa uzrādīja rezultātu 6,72 m, kas viņu ierindoja 4. vietā.[6] Vēl viņa bija pieteikta startam trīssoļlēkšanā,[7] taču neizgāja uz starta kvalifikācijas sacensībās, kas norisinājās dienu pēc čempiones titula izcīnīšanas tāllēkšanā.[8]

2010. gada 23. decembrī I. Radēviča tika atzīta par 2010. gada labāko Latvijas sportisti.[9][10][11]

2011. gada jūnijā sportiste atzina, ka varētu beigt karjeru pēc 2012. gada Londonas Olimpiskajām spēlēm.[12]

2011. gada Pasaules čempionātā Dienvidkorejas pilsētā Tegu I. Radēviča ieguva bronzas medaļu tāllēkšanā, pēdējā lēcienu sērijā uzrādot savu sezonas labāko rezultātu 6,76 m.[13] Šis panākums bija pirmā medaļa Pasaules čempionātos Latvijai kā neatkarīgai valstij un tikai otrā medaļa vispār latviešu sportistiem (1983. gadā pie medaļas šķēpa mešanā tika Dainis Kūla).

2011. gada 22. decembrī I. Radēviča otro reizi tika atzīta par gada labāko Latvijas sportisti.

Jā, viens centimetrs bija ļoti sāpīgs, bet tā nebija traģēdija. Olimpiskajam mērķim veltīju visus savus spēkus, lai tad, kad nostartēšu, zinātu, ka esmu izdarījusi visu, ko varēju. Vienalga — būs man tā medaļa vai arī tās nebūs. Sports ir tikai viena desmitgade no dzīves, tikai darbs, ko daru noteiktu laiku. [..] Neiegūtā medaļa ir tikai profesionāla neveiksme, nevis traģēdija.[14]

— Ineta Radēviča par startu 2012. gada Londonas Olimpiskajās spēlēs

2012. gada Eiropas čempionātā viņa ierindojās 6. vietā ar 6,55 metrus tālu lēcienu.[15] 2012. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs viņa izcīnīja 4. vietu ar sezonas labāko rezultātu 6,88 m, tikai par 1 cm atpaliekot no bronzas medaļu izcīnījušās ASV sportistes Dženejas Deločas.[16] Tas bija sportistes otrs labākais rezultāts karjerā, kā arī laikā no 2010. līdz 2012. gadam viņa sezonas labāko rezultātu sasniedza sezonas lielākajās sacensībās. Viņa tika izraudzīta par Latvijas karognesēju Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā.[17] Par sasniegumiem sportā ticis piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.[18]

2012. gada 21. decembrī I. Radēviča trešo gadu pēc kārtas saņēma Latvijas Gada balvu sportā kā gada labākā sportiste un LTV7 speciālbalvu par atsaucīgumu žurnālistiem. Tāpat, saņemot balvu kā labākā sportiste, viņa paziņoja par karjeras beigšanu.[19]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Radēviča ir dzimusi 1981. gada 13. jūlijā Krāslavā. Viņas māte Inna Radēviča ir bijusī barjerskrējēja, tāllēcēja (personiskais rekords 6,18 m) un vieglatlētikas trenere, savukārt tēvs Valērijs Radēvičs ir bijušais sprinteris,[14] viņam pieder Latvijas rekords 4×200 metru stafetē,[20][21] kā arī viens no labākajiem rezultātiem 100 m distancē Latvijas vieglatlētikas vēsturē (10,3 s, 1975. gads).[22]

Izglītību ieguvusi Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, mācījusies Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Sporta un veselības nodaļā, taču studijas nepabeidza.[14] 2001. gadā devusies uz ASV, kur sākumā studējusi Vičitas universitātē,[23] vēlāk absolvējusi Nebraskas universitāti ar bakalaura grādu ekonomikā.[24][14] Pašlaik (2013) Diplomātijas akadēmijā Maskavā studē starptautiskās attiecības.[25]

Pirms 2004. gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm I. Radēviča kļuva populāra, pozējot kaila žurnālam Playboy (speciālajā Olimpisko spēļu izdevumā).[26]

2003. gadā I. Radēviča apprecējās ar vieglatlētu un savu treneri Viktoru Lāci, bet 2005. gadā viņi izšķīrās.[27] Pašlaik I. Radēviča ir precējusies ar Krievijas hokejistu Pjotru Sčastļiviju,[28] viņiem ir dēls Marks[29] un meita Amēlija.[30] Lai gan viņa bija izpildījusi normatīvu dalībai tāllēkšanā, 2008. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Pekinā viņa nepiedalījās, jo gaidīja bērnu.[31]

Personiskie rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna Rezultāts Datums Vieta Piezīmes
Tāllēkšana 6,92 m 2010. gada 28. jūlijs Valsts karogs: Spānija Barselona, Spānija Latvijas rekords
Tāllēkšana (telpas) 6,67 m 2007. gada 2. marts Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Birmingema, Lielbritānija
Trīssoļlēkšana 14,12 m 2004. gada 21. augusts Valsts karogs: Grieķija Atēnas, Grieķija
Trīssoļlēkšana (telpas) 13,72 m 2004. gada 28. februāris Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Sacensības Norises vieta Vieta Disciplīna Rezultāts
Pārstāvētā valsts: Karogs: Latvija Latvija
1999 Eiropas čempionāts U-20 Tāllēkšana 17. vieta 5,70 m
2000 Pasaules čempionāts junioriem Valsts karogs: Čīle Santjago, Čīle Tāllēkšana 14. vieta 5,93 m
Eiropas kausa 2. līga Valsts karogs: Lietuva Kauņa, Lietuva Trīssoļlēkšana 5. vieta 12,80 m
Latvijas čempionāts Karogs: Latvija Latvija Tāllēkšana 1. vieta
2001 Eiropas čempionāts U-23 Valsts karogs: Nīderlande Amsterdama, Nīderlande Tāllēkšana 3. vieta 6,70 m
Latvijas čempionāts Karogs: Latvija Latvija Trīssoļlēkšana 1. vieta
2002 Eiropas kausa 1. līga Valsts karogs: Spānija Sevilja, Spānija Tāllēkšana 5. vieta 6,06 m
Eiropas kausa 1. līga Valsts karogs: Spānija Sevilja, Spānija Trīssoļlēkšana 5. vieta 13,36 m
2003 Eiropas kausa 2. līga Valsts karogs: Dānija Orhūsa, Dānija Tāllēkšana 1. vieta 6,45 m
Eiropas kausa 2. līga Valsts karogs: Dānija Orhūsa, Dānija Trīssoļlēkšana 1. vieta 13,70 m
Eiropas čempionāts U-23 Valsts karogs: Polija Bidgošča, Polija Trīssoļlēkšana 3. vieta 14,04 m
NCAA Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV Trīssoļlēkšana 1. vieta 13,93 m
2004 Pasaules čempionāts telpās Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija Tāllēkšana 20. vieta 6,37 m
NCAA Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV Trīssoļlēkšana 1. vieta
Olimpiskās spēles Valsts karogs: Grieķija Atēnas, Grieķija Tāllēkšana 13. vieta 6,53 m
Olimpiskās spēles Valsts karogs: Grieķija Atēnas, Grieķija Trīssoļlēkšana 20. vieta 14,12 m
2005 Eiropas čempionāts telpās Valsts karogs: Spānija Madride, Spānija Tāllēkšana 5. vieta 6,58 m
Eiropas kausa 2. līga Valsts karogs: Igaunija Tallina, Igaunija Tāllēkšana 1. vieta 6,80 m
Latvijas čempionāts Karogs: Latvija Latvija Tāllēkšana 1. vieta
Pasaules čempionāts Valsts karogs: Somija Helsinki, Somija Tāllēkšana 21. vieta 6,18 m
2006 Pasaules čempionāts telpās Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija Tāllēkšana 5. vieta 6,54 m
Eiropas kausa 1. līga Valsts karogs: Čehija Prāga, Čehija Tāllēkšana 4. vieta 6,22 m
Latvijas čempionāts Karogs: Latvija Latvija Tāllēkšana 1. vieta
2007 Eiropas čempionāts telpās Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Birmingema, Lielbritānija Tāllēkšana 8. vieta 6,40 m
2008 Pasaules čempionāts telpās Valsts karogs: Spānija Valensija, Spānija Tāllēkšana 6. vieta 6,54 m
2010 Eiropas čempionāts Valsts karogs: Spānija Barselona, Spānija Tāllēkšana 1. vieta 6,92 m
2011 Pasaules čempionāts Valsts karogs: Dienvidkoreja Tegu, Dienvidkoreja Tāllēkšana 3. vieta 6,76 m
2012 Eiropas čempionāts Valsts karogs: Somija Helsinki, Somija Tāllēkšana 6. vieta 6,55 m
Olimpiskās spēles Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste Tāllēkšana 4. vieta 6,88 m

Sezonu labākie rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Tāllēkšana Trīssoļlēkšana
Rezultāts Vieta Datums Rezultāts Vieta Datums
1996 5,39 m  
1997 5,36 m 10,85 m
1998 5,59 m 11,78 m
1999 5,90 m 12,64 m
2000 6,33 m Valsts karogs: Latvija Daugavpils, Latvija 2000. gada 27. maijs 6,33 m Valsts karogs: Latvija Daugavpils, Latvija 2000. gada 27. maijs
2001 6,12 m 13,14 m
2002 6,26 m 13,37 m
2003 6,70 m Valsts karogs: Polija Bidgošča, Polija 2003. gada 19. jūlijs 14,04 m Valsts karogs: Polija Bidgošča, Polija 2003. gada 20. jūlijs
2004 6,53 m Valsts karogs: Grieķija Atēnas, Grieķija 2004. gada 25. augusts 14,12 m Valsts karogs: Grieķija Atēnas, Grieķija 2004. gada 21. augusts
2005 6,80 m Valsts karogs: Igaunija Tallina, Igaunija 2005. gada 19. jūnijs  
2006 6,44 m Valsts karogs: Grieķija Hanija, Grieķija 2006. gada 17. jūlijs 13,43 m Valsts karogs: Itālija Modena, Itālija 2006. gada 20. maijs
2007 6,35 m Valsts karogs: Katara Doha, Katara 2007. gada 11. maijs  
2008 6,66 m Valsts karogs: Krievija Soči, Krievija 2008. gada 28. maijs 13,71 m Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija 2008. gada 10. jūnijs
2010 6,92 m Valsts karogs: Spānija Barselona, Spānija 2010. gada 28. jūlijs 13,89 m Valsts karogs: Portugāle Lisabona, Portugāle 2010. gada 12. jūnijs
2011 6,76 m Valsts karogs: Dienvidkoreja Tegu, Dienvidkoreja 2011. gada 28. augusts  
2012 6,88 m Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste 2012. gada 8. augusts  

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 2012. gada Olimpisko spēļu profils. London2012.com. Atjaunināts: 2012. gada 22. jūlijā.
  2. Inetas Latvijas lappuses. Sporto.lv. Atjaunināts: 2012. gada 31. janvārī.
  3. Focus on Athletes - Ineta Radevica. IAAF.org. Atjaunināts: 2012. gada 14. decembrī.
  4. Ineta Radeviča - Eiropas čempione!. sportacentrs.com. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.
  5. Tāllēcēja Ineta Radeviča kļūst par Eiropas čempioni. tvnet.lv. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.
  6. Radeviča iekļūst finālsacensībās; Grīvai personiskais rekords. sportacentrs.com. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.
  7. Radeviča: "Šīs patiešām ir laimīgas beigas!". sportacentrs.com. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.
  8. Radēviča tomēr nestartēs trīssolī (papildināts). sportacentrs.com. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.
  9. Valdis Bērziņš (2010. gada 23. decembrī). Latvijas gada sportisti - Martins Dukurs un Ineta Radeviča. sportacentrs.com. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.
  10. Ilze Āķe-Vīksne (2010. gada 24. decembrī). Paziņoti Latvijas Gada balva sportā 2010 ieguvēji. olimpiade.lv. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.
  11. Dukurs un Radēviča – 2010.gada labākie sportisti Latvijā. diena.lv. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.
  12. Jānis Pārums (2011. gada 18. jūnijā). Radeviča: "Visticamāk, Londonā būs mans pēdējais starts karjerā". sportacentrs.com. Atjaunināts: 2011. gada 10. septembrī.
  13. Viesturs Lācis (2011. gada 28. augustā). Pēc 28 gadu pārtraukuma Latvijai pasaules bronzu izcīna Radeviča. sportacentrs.com. Atjaunināts: 2011. gada 1. septembrī.
  14. 14,0 14,1 14,2 14,3 Blaua, Līga (2013. gada 9. janvārī). "Atveru jaunu lappusi". Ieva 2 (293): 10.—13. lpp. ISSN 1407-2033.
  15. Radevičai sestā vieta Eiropas čempionātā. Sportacentrs.com (2012. gada 28. jūnijā). Atjaunināts: 2012. gada 28. jūnijā.
  16. Radeviča paliek centimetru aiz olimpiskās bronzas. Sportacentrs.com. Atjaunināts: 2012. gada 8. augustā.
  17. Latvijas karogu Londonas spēļu noslēguma ceremonijā nesīs Ineta Radēviča. LTV.lv (2012. gada 11. augustā). Atjaunināts: 2012. gada 11. augustā.
  18. Pļaviņš, Šmēdiņš un Radeviča saņems Triju Zvaigžņu ordeņus. Sportacentrs.com. Atjaunināts: 2012. gada 30. oktobrī.
  19. Siliņš, Andrejs (2012. gada 21. decembrī). Ineta Radeviča beidz sportistes karjeru. sportacentrs.com. Atjaunināts: 2012. gada 21. decembrī.
  20. Latvijas nacionālie rekordi vieglatlētikā vīriešiem. Tiesraides.lv. Atjaunināts: 2013. gada 4. janvārī.
  21. Radēviča jau gatavojas olimpiskajām spēlēm. LA.lv. Atjaunināts: 2013. gada 4. janvārī.
  22. Āzens, Dainis (2011. gada 19. jūlijā). "Ģimenes padarīšana". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 29: 38.—41.. lpp. ISSN 1691-0451.
  23. Ineta Radeviča. Gramata21.vip.lv. Atjaunināts: 2013. gada 4. janvārī.
  24. Šašliks vēl marinējas. sporto.lv. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.
  25. Radeviča uzmanību veltīs ģimenes pieaugumam un mācībām. Tvnet.lv. Atjaunināts: 2013. gada 4. janvārī.
  26. Kaila Ineta Radēviča žurnālā "Playboy". DELFI (2010. gada 30. jūlijā). Atjaunināts: 2013. gada 11. februārī.
  27. 2005. gada rūgtākās šķiršanās. Apollo.lv (2005. gada 30. decembrī). Atjaunināts: 2010. gada 28. jūlijā.
  28. Jumpers fly high at Moscow "Christmas Cup". IAAF (2007. gada 14. janvārī). Atjaunināts: 2007. gada 16. janvārī. (angliski)
  29. Ineta Radēviča sapņo arī par meitiņu. delfi.lv (2011. gada 12. oktobrī). Atjaunināts: 2011. gada 12. oktobrī.
  30. Radēvičai piedzimusi meitiņa. NRA.lv. Atjaunināts: 2013. gada 10. oktobrī.
  31. Ineta Radeviča Pekinā neleks. sportacentrs.com (2008. gada 9. augustā). Atjaunināts: 2010. gada 19. janvārī.

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Anete Jēkabsone-Žogota
Latvijas gada sportiste
20102012
Pēctecis:
Anastasija Grigorjeva