Inga Ābele

Vikipēdijas lapa
Inga Ābele
Personīgā informācija
Dzimusi 1972. gada 5. oktobrī (51 gads)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās Rakstniece
Valoda latviešu valoda
Žanri proza, dramaturģija
Apbalvojumi Baltijas Asamblejas Balva (2009)

Inga Ābele (īstā vārdā Ingrīda Ābele; dzimusi 1972. gada 5. oktobrī Rīgā) ir latviešu rakstniece, pazīstama galvenokārt kā prozaiķe un dramaturģe. Baltijas Asamblejas balvas laureāte (2009).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inga Ābele dzimusi Oskara un Margaritas Ābeļu ģimenē, mācījusies Rīgas 39. vidusskolā, pēc tam studējusi bioloģiju un vēlāk strādājusi Oktes zirgaudzētavā.[1] 1997. gadā iestājusies Latvijas Kultūras akadēmijā, kur Laura Gundara vadībā apguvusi teātra un TV dramaturģiju, studijas beigusi 2001. gadā. Literāras publikācijas kopš 1996. gada.

Vairākas Ābeles lugas iestudētas Latvijas un ārzemju profesionālajos teātros. Viņa ir scenārija autore TV filmai "Akas māja" (2000) un līdzautore kinofilmai "Pa ceļam aizejot" (2001), pēc viņas lugas veidota kinofilma "Tumšie brieži" (2006), pēc Ābeles dienasgrāmatām veidota izrāde "Sibīrija" (2004), viņa dramatizējusi teātrim literārus darbus, piemēram, pēc latviešu literatūras klasikas darbiem veidotajai izrādei "Skola" (2008).

Rakstniece saņēmusi Literatūras gada balvu dramaturģijā par grāmatu "Lugas" (2003) un četras prozā par stāstu krājumu "Sniega laika piezīmes" (2004) un romāniem "Paisums" (2008), "Klūgu mūks" (2014) un "Duna" (2017).[2] 2009. gadā romāns "Paisums" apbalvots ar Baltijas asamblejas balvu. Ābeles stāsti vairākkārt apbalvoti arī ikgadējā festivālā "Prozas lasījumi".

Par Latgales vēsturei veltīto romānu "Klūgu mūks" Andra Neiburga rakstījusi: "ir tapis latviešu literatūrai nozīmīgs, liels darbs, literārs piemineklis Latgales vēsturei un Francim Trasunam, kas reizē ir arī laba un aizraujoša literatūra tiem, kas vēl spēj lasīt garus romānus."[3] 2014. gadā romānam piešķirta Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā, kā arī "Literatūras gada balva 2014" kā gada labākajam prozas darbam. Inga Ābele par šo romānu saņēma "Autortiesību bezgalības balvu 2017", jo tas izdots grāmatas formātā, e-grāmatas versijā, tulkots lietuviešu valodā, iestudēts radiolasījumos (Latgales Radio un Latvijas Radio 1), izdots radiolasījumu audio ieraksts un iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī (režisore Indra Roga).[4]

Precējusies ar gaisa balonu pilotu Gunāru Dukšti, meita Līna Aleksandrija. No pirmās laulības — dēls Bruno.[1]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Uguns nemodina. Rīga: Atēna, 2001.
  • Paisums. Rīga: Dienas grāmata, 2008.
  • Klūgu mūks. Rīga: Dienas grāmata, 2014.
  • Duna. Rīga: Dienas grāmata, 2017.

Īsproza[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Akas māja. Rīga: Atēna, 1999.
  • Sniega laika piezīmes. Rīga: Atēna, 2004.
  • Austrumos no saules un ziemeļos no zemes. Rīga: Atēna, 2005.
  • Kamenes un skudras. Rīga: Dienas grāmata, 2010.
  • Balta kleita. Rīga: Dienas grāmata, 2020.

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nakts pragmatiķe. Rīga: Atēna, 2000.
  • Atgāzenes stacijas zirgi [dzejproza ]. Rīga: Atēna, 2006.

Dramaturģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inga Ābele ir sarakstījusi vairākas lugas:

  • Tumšie brieži (publ. 2000, teātrī 2001)
  • Dzelzszāle (publ. 2001, teātrī 2001)
  • Jasmīns (teātrī 2003)
  • Skola (teātrī 2008)
  • Sala (teātrī 2009)
  • Vējdzirnavas (teātrī ar nosaukumu Labās asinis 2011)
  • Aspazija. Personīgi (teātrī 2015)

Citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nature morte à la grenade [Klusā daba ar granātābolu]. Franču val. tulk. Gita Grīnberga un Henri Menentaud. Paris: L’Archange Minotaure, 2005.
  • Ilden vækker ingen [Uguns nemodina]. Dāņu val. tulk. Karstens Lomholts. Husets Forlag, 2007.
  • Ugnis nepabudins [Uguns nemodina]. Lietuviešu val. tulk. Veronika Adamonytė. Vilnius: Versus aureus, 2007.
  • Elden väcker ingen [Uguns nemodina]. Zviedru val. tulk. Austra Krēsliņa. Linderöd: Ariel, 2008.
  • Tihožitje z granatnim jabolkom [Klusā daba ar granātābolu]. Slovēņu val. tulk. Maja Kraigher. Ļubļana: Modrijan, 2008.
  • Les cerfs noirs [Tumšie brieži]. Franču val. tulk. Gita Grīnberga un Henri Menentaud. Montreuil-sous-Bois: Editions Théâtrales, 2008.
  • Vítr promĕnlivých smĕrů [Mainīga virziena vējš]. Čehu val. tulk. Lenka Matoušková. Praha: Kniha Zlin, 2009.
  • Högvatten [Paisums]. Zviedru val. tulk. Juris Kronbergs. Linderöd: Ariel, 2009.
  • Saute de vent [Mainīga virziena vējš]. Franču val. tulk. Gita Grīnberga un Žans Žaks Ringenuārs. Paris: L’Archange Minotaure, 2010.
  • Ostřice; Jasmín [Dzelszāle; Jasmīns]. Čehu val. tulk. Lenka Matoušková. Praha: Institut umění - Divadelní ústav, 2011.
  • High Tide [Paisums]. Angļu val. tulk. Kaija Straumanis. Rochester, New York: Open Letter, 2013.
  • Žilvičių smūtkelis [Klūgu mūks]. Lietuviešu val. tulk. Edmundas Untulis. Eglės leidykla, 2016.
  • Плима [Paisums]. Maķedoniešu val. no angļu val. tulk. Елизабета Божиноска. Скопје: Антолог, 2016.
  • Vidjemunken [Klūgu mūks]. Zviedru val. tulk. Juris Kronbergs. Linderöd: Ariel, 2018.
  • Flut [Paisums]. Vācu val. tulk. Matiass Knolls. Zürich: Kommode Verlag, 2020.
  • Ивовый монах [Klūgu mūks]. Krievu val. tulk. Roalds Dobrovenskis. Rīga: Dienas grāmata, 2020.
  • The Year the River Froze Twice [Duna]. Angļu val. tulk. Christopher Moseley. Norvik Press, 2020.
  • Potvynis [Paisums]. Lietuviešu val. tulk. Jurgis Banevičius. Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla, 2023.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Rakstniece Inga Ābele: Rakstot vislabākais ir brīvība
  2. Zināmi Latvijas Literatūras gada balvas 2018 ieguvēji. Satori, 2018, 27. aprīlis.
  3. Recenzija Klūgu mūks. Satori, 2014, 18. marts.
  4. «Autortiesību bezgalības balva 2017 — Laureāti». AKA/LAA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. decembrī. Skatīts: 2017. gada 10. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]