Inguna Sudraba
| Inguna Sudraba | |
|---|---|
.jpg) Inguna Sudraba 2014. gadā | |
| 12. Saeimas deputāte | |
|
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| Valsts kontroliere | |
|
Amatā 2004. gada 23. decembris — 2013. gada 24. janvāris | |
| Prezidents |
Vaira Vīķe-Freiberga Valdis Zatlers Andris Bērziņš |
| Premjerministrs |
Aigars Kalvītis Ivars Godmanis Valdis Dombrovskis |
| Priekštecis | Raits Černajs |
| Pēctecis | Elita Krūmiņa |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1964. gada 21. novembrī Gulbene, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija |
No sirds Latvijai (2014-2019) Atmoda (2019-2020) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Sergejs Stepašins[nepieciešama atsauce] |
| Profesija | ekonomiste |
| Augstskola | Latvijas Valsts universitāte |
| Reliģija | pareizticība |
Inguna Sudraba (dzimusi 1964. gada 21. novembrī) ir latviešu ekonomiste un bijusī Latvijas Valsts kontroliere (2004—2013), no 2014. gada maija — partijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētāja. Kā partijas līdere bija ievēlēta 12. Saeimā, kur darbojās opozīcijā. Kopš 2019. gada partija mainījusi nosaukumu uz "Atmoda".
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Inguna Sudraba ir dzimusi 1964. gada 21. novembrī Gulbenē.[1] 1983. gadā viņa ar zelta medaļu absolvēja pilsētas 1. vidusskolu. 1988. gadā ar izcilību pabeigusi Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti.[2]
Ekonomistes karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 1988. gada augusta līdz 1992. gada februārim I. Sudraba bija Agrorūpnieciskā kompleksa ekonomikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātniskā līdzstrādniece. Pēc tam viņa strādāja Labklājības ministrijā par Sociālās attīstības un analīzes daļas priekšnieci, bet līdz 1994. gada jūlijam — Finanšu ministrijā par galveno ekonomisti, sektora vadītāju un departamenta direktora vietnieci.[2]
1994. gadā I. Sudraba bija iekļauta Andreja Krastiņa piedāvātajā Ministru kabinetā kā iespējamā Budžeta un valsts ieņēmumu valsts ministre, taču valdība neguva Saeimas atbalstu.[3] No 1994. gada jūlija līdz 2003. gada jūnijam bija Finanšu ministrijas Valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas vietniece. Tad no darba valsts pārvaldē aizgāja un līdz 2004. gada decembrim bija "Parex bankas" viceprezidentes vietniece klientu kreditēšanas jautājumos.[2]
Darbs Valsts kontrolē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2004. gada decembrī plašsaziņas līdzekļi izplatīja informāciju, ka Tautas partija, kas tobrīd vadīja valdību, varētu Valsts kontroliera amatam virzīt I. Sudrabu, kura ir piekritusi kandidēt šim amatam.[3] 22. decembrī Saeima ievēlēja par valsts kontrolieri, bet 23. decembrī I. Sudraba deva zvērestu un stājās amatā, solot "latiņu likt augstāk" (kā "licis" iepriekšējais kontrolieris Raits Černajs).[4] 2008. gada 18. decembrī I. Sudraba tika pārvēlēta amatā uz vēl četriem gadiem, aizklātā balsojumā 84 deputātiem balsojot par, 5 — pret un 2 balsošanas zīmēm tiekot atzītām par nederīgām. 2009. gada 22. janvārī viņa atkārtoti deva Valsts kontroliera zvērestu.[1] 2013. gada janvārī viņu amatā nomainīja Elita Krūmiņa.
Iespējamā politiskā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Savas lielās popularitātes dēļ Inguna Sudraba vairākkārt ir tikusi minēta kā iespējama Ministru prezidentes amata kandidāte. 2010. gada maijā rīkotā aptaujā viņu par piemērotāko valdības vadītāju minēja 7,2% respondentu, atpaliekot vienīgi no Aivara Lemberga un Valda Dombrovska.[5] Neilgi pirms tam viņa atzina, ka ir saņēmusi piedāvājumus kandidēt 10. Saeimas vēlēšanās no vairākām partijām, tomēr visus noraidījusi.[6]
Tā paša gada septembrī I. Sudraba, atbildot uz spekulācijām par viņas iespējamu kandidēšanu premjerministres amatam, paziņoja, ka ar viņu par to nav runājis neviens politiskais spēks. Tāpat viņa izslēdza iespējamu iešanu valdībā pēc vēlēšanām, tomēr pieļāva, ka 2012. gadā, kad beigsies viņas Valsts kontrolieres pilnvaras, varētu iesaistīties politikā.[7] 2010. gada oktobrī I. Sudraba paziņoja, ka, viņasprāt, jaunievēlētā Saeima nespēs nostrādāt pilnu pilnvaru laiku un pieļāva ārkārtas vēlēšanas 2011. gadā. Tāpat viņa pateica, ka varētu pēc "gada, pusotra" kandidēt Saeimas deputātes amatam.[8] Neraugoties uz precīzo prognozi, 2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanās viņa nebija iekļauta nevienā vēlēšanu sarakstā, tāpat viņa netika izvirzīta par Valsts prezidenta amata kandidātu iepriekš notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās, lai gan neoficiāli tika minēta starp iespējamajiem pretendentiem.
2013. gada 27. novembrī viņa paziņoja par jaunas tautas kustības veidošanu. 2014. gada 28. janvārī tika reģistrēta tautas kustība ar nosaukumu "No sirds Latvijai".[9][10]
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 2014. gada maija I. Sudraba ir partijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētāja. 2014. gada oktobrī ievēlēta 12. Saeimā, kur frakcija darbojās opozīcijā. 2018. gada rudenī kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās, taču partija "No sirds Latvijai" neguva pietiekošu vēlētāju atsaucību, lai iekļūtu Saeimā.
2019. gada februārī partija "No sirds Latvijai" mainīja nosaukumu kļūstot par partiju "Atmoda".[11] Kā tās līdere I. Sudraba kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēta.
2020. gada martā I. Sudraba pameta "Atmoda" valdi (viņas vietā stājās Andrejs Požarnovs un Mareks Raups).[12]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Par darbu valsts pārvaldē I. Sudraba ir saņēmusi vairākus apbalvojumus. 1994. un 2003. gadā ieguvusi Finanšu ministrijas Goda rakstu. 1998. gada 19. novembrī apbalvota ar Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu par pašaizliedzību un panākumiem, strādājot Latvijas valsts un tautas labā. 1999. gadā Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis I. Sudrabai izteicis oficiālu pateicību, 2007. gadā to pašu izdarījusi prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Sudraba Saeimā dos valsts kontroliera zvērestu». TvNET. 2009.01.22. Skatīts: 2010.10.02.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Valsts kontroliere». LR Valsts kontrole. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. jūlijā. Skatīts: 2010.10.02.
- ↑ 3,0 3,1 «TP valsts kontroliera amatam, visticamāk, izvirzīs Ingūnu Sudrabu». Apollo. 2008.12.08. Skatīts: 2010.10.03.[novecojusi saite]
- ↑ «Jaunā Valsts kontroliere Inguna Sudraba dod zvērestu un stājas amatā». Apollo. 2008.12.23. Skatīts: 2010.10.03.[novecojusi saite]
- ↑ «Aptauja: par premjeru grib Lembergu, Dombrovski, Sudrabu». Delfi. 2010.05.19. Skatīts: 2010.10.12.
- ↑ «Sudrabu par iespēju kandidēt vēlēšanās uzrunājušas vairākas partijas, visas saņēmušas atteikumu». Diena. 2010. gada 12. maijā. Skatīts: 2010. gada 12. oktobrī.
- ↑ «Sudraba uzreiz pēc vēlēšanām vadīt valdību neuzņemtos, taču iešanu politikā neizslēdz». Diena. 2010. gada 21. septembrī. Skatīts: 2010. gada 12. oktobrī.
- ↑ «Sudraba pusotra gada laikā varētu iesaistīties politikā, pieļauj jaunas vēlēšanas». Diena. 2010. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 12. oktobrī.
- ↑ «Sudraba oficiāli reģistrē tautas kustību 'No sirds Latvijai'». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 5. februārī.
- ↑ «No sirds Latvijai».
- ↑ «No sirds Latvijai» pārtop par Atmodas partiju un aicina trīs partijas apvienot spēkus LSM
- ↑ Sudraba atstāj partiju apvienības «Atmoda» valdi LSM
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Inguna Sudraba.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Raits Černajs |
Valsts kontroliere 2004. gada 23. decembris — 2013. gada 24. janvāris |
Pēctecis: Elita Krūmiņa |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|