Instrumentālis (latīņu: casus instrumentalis) ir locījums, kas parasti parāda, ka vārds, uz ko tas attiecas, ir instruments, ar kuru teikuma priekšmets veic kaut ko.
Latviešu valodā instrumentālis piemīt lietvārdiem, īpašības vārdiem, vietniekvārdiem, skaitļa vārdiem un atbild uz jautājumu ar ko?. Instrumentālis fonētiski ir saplūdis ar akuzatīvu vienskaitlī un datīvu daudzskaitlī. Tomēr vairākās izloksnēs instrumentālis tiek izrunāts ar atšķirīgu gala zilbes intonāciju, proti, instrumentālim raksturīga lauztā intonācija, bet akuzatīvam un datīvam - krītošā. Ir saglabājušās dažas arhaiskas formas, kas nav saplūdušas ar citiem locījumiem, piemēram, vietniekvārdi manim, sevim, tevim un tādi apstākļa vārdi kā "vietumis", "retumis", "vienis prātis". Lai gan instrumentālis tiek saistīts ar prievārdu "ar", tas tiek lietots arī bez tā, piemēram, "ar ziediem rotāts" vai "ziediem rotāts", "vīrs ar sirmu bārdu" vai "vīrs sirmu bārdu".[1]
