Intonācija (lingvistika)

Vikipēdijas raksts

Valodniecībā runas intonācija ir līdzvērtīga tonim mūzikā. Tā ir valodas skaņu intensitātes, frekvences, ilguma un spektra maiņas, kā arī šo maiņu kombinācijas runas plūsmā, kurām valodā ir noteikta funkcija. Intonācija un uzsvars ir divi galvenie lingvistiskās prosodijas elementi.

Daudzas valodas lieto skaņas augstumu semantiski, piemēram, lai izteiktu pārsteigumu vai ironiju, vai lai mainītu izklāstu uz jautājumu. Šādas valodas sauc par intonāciju valodām. Latviešu, angļu, franču valodas pieder pie šīs grupas. Dažas valodas ar balss toņa palīdzību atšķir vārdus, to nozīmi. Tādas valodas sauc par tonālajām valodām, piemēram ķīniešu, taju un hausu valodas. Vidējo pozīciju ieņem valodas at tonālu vārda uzsvaru, piemēram norvēģu un japāņu valodas.

Kāpjošā intonācija nozīmē, ka balss tonis pakāpeniski paaugstinās; krītošā intonācija nozīmē, ka tonis pazeminās. Peldošā intonācija krītas un tad ceļas, bet kulminējošā intonācija kāpj un tad krīt.

[izmainīt šo sadaļu] Intonācijas elementi

Runas intonācija sastāv no vairākiem elementiem, kam ir sava semantika un akustiskais veidojums.

• Intonatīvā pauze - pārtraukums runas plūsmā, kurš rāda vārdu savienojumu robežas vai runātāja emocionālo stāvokli.
• Intonācijas intensitāte - skaņu intensitātes maiņa, kas parasti rāda runātāja emocionālo stāvokli.
• Loģiskais akcents - izceļ vārdu vai vārdu savienojumu, kuram ir vislielākā nozīme attiecīgajā sazināšanās situācijā.
• Melodija - skaņu frekvences maiņas ar dažādām nozīmēm.
• Intonācijas temps - skaņu ilguma maiņas, kas rāda, piemēram, izteikuma svarīgumu, runātāja emocionālo stāvokli.
• Intonācijas tembrs.

[izmainīt šo sadaļu] Transkribēšana

Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā vispārēju kāpjošu un krītošu intonāciju apzīmē ar diagonālām bultām: [↗] un [↘]. Tās var rakstīt kā zilbes daļu vai atdalīt ar atstarpi, ja intonācijai plašāka nozīme.

Ar intonācijas palīdzību ar vieniem un tiem pašiem vārdiem teikumam var piešķirt dažādas nozīmes:

Iesim mājās?

[↗iesim mɑːjɑːs ‖ ]

[iesim ↘mɑː↗jɑːs ‖ ]

Pirmajā gadījumā jautātājs vaicā "ko darīsim?", bet otrajā - "uz kurieni iesim?"