Introversija

Vikipēdijas lapa

Introversija ir psiholoģiski pārlieka nodošanās savai iekšējai pasaulei, parasti kopā ar nesabiedriskumu. Psiholoģijā introversiju kopā ar tās pretmetu ekstraversiju uzskata par diviem galējiem punktiem vienā no dažādajām nepārtrauktajām personības skalām Termins introversija pastāv kopš 1924. gada, kad Karls Gustavs Jungs savā psihoanalīzē to definēja kā "interesei, kas virzās nevis uz objektu, bet atpakaļ pie subjekta" Psihoanalīzē introversiju dēvē arī par instinktīvo dziņu vēršanos uz fantāzijas objektiem, ne reālu objektu meklēšanu. Šajā nozīmē vārda introversija sinonīms ir fantāziju katekse.

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • The Hutchinsons Dictionary of Ideas: London,Helicon Publishing, 1994