Iršu pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pagastu Kokneses novadā. Par citām jēdziena Iršu pagasts nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Iršu pagasts
Iršu pagasts LocMap.png
Novads: Kokneses novads
Centrs: Irši
Platība: 69,8 km2
Iedzīvotāji (2010): 541[1]
Blīvums: 7.8 iedz./km2

Iršu pagasts ir viena no Kokneses novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Bebru pagastu, Ogres novada Meņģeles pagastu, Ērgļu novada Sausnējas pagastu un Pļaviņu novada Vietalvas pagastu pagastu. Pagasta centrs atrodas Iršos.

Upes: Lokmene, Bebrupe, Pērse, Iršupīte, Pelave.

Iršu pagasts vēsturiski ievērojams ar to, ka šeit no 1766. līdz 1939. gadam atradās liela vācu zemnieku kolonija. Mūsdienās pagastā nedzīvo neviens vācietis. No lielā Iršu muižas kompleksa palikusi tikai klēts.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Iedzīvotāji Latvieši Vācieši Krievi Baltkrievi Ukraiņi Poļi Lietuvieši Igauņi Ebreji Citi
1925 1874 151 1707 9 1 nez. 1 0 1 3 1
1930 1787 197 1535 23 14 nez. 8 1 1 6 2
2000 641 578 0 41 15 12 5 0 0 0 0
2011 509 465 nez. 26 3 10 2 0 nez. nez. 3

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liepkalna (Lindes) luterāņu baznīca, kuras draudzei piederēja arī Iršu kolonijas iedzīvotāji.

Zviedru Vidzemes laikā karaliene Kristīne 1637. gadā daļu Kokneses pilsnovada — seno Baltavas novadu — dāvināja kapteinim Ābramam Hiršam. No šā uzvārda radies Iršu nosaukums muižai, vēlāk arī pagastam (Kolonie Hirschenhof). 1650. gadā Hirša muižu nopirka kara komisārs H. Krūnšerns un to vēlāk pārņēma valsts. 1762. gadā Krievijas impērijas valdniece Katrīna II aicināja vācu zemniekus pārcelties uz Krieviju, lai viņi rādītu paraugu lauku apsaimniekošanā, un jau 1766. gadā viņa izdeva pavēli par kolonijas dibināšanu. Pirmais pārceļotājs ieradās 1765. gadā no Lībekas, bet pēc diviem gadiem bija ieradušās 86 kolonistu dzimtas no Pfalcas, Darmštates un Pomerānijas apgabaliem.

Valdība noslēdza ar kolonistiem līgumu, ka tie kā brīvi ļaudis pakļausies Krievijas pavalstniecībai. Katrai ģimenei piešķīra zemi bez tiesībām to pārdot vai ieķīlāt. Līgumā tika garantēta ticības brīvība, sava pašpārvalde, tiesības ievēlēt savu kolonijas vecāko. Kolonisti bija atbrīvoti uz laiku no nodokļiem, karaklausības. Viņi krimināllietās bija tiesājami kā brīvi ļaudis. Kolonistiem tika piešķirtas pirmtiesības rentēt krogus, dzirnavas. Vietējos zemniekus izdalīja pa apkārtējām muižām, vien apmēram 10 ģimenes palika muižas centrā. Valdība algoja ierēdni, kas rūpējās par kolonistu pārvietošanu un nometināšanu, izdevumus sedza no valsts līdzekļiem. Tapa arī līgums ar krievu būvmeistariem par dzīvojamo māju celtniecību, nosakot mājas lielumu 17x10,5 m un būvniecību sedzot no valsts līdzekļiem. Saimniecības ēkas bija jābūvē par kolonistu pašu līdzekļiem. Ar zemes apsaimniekošanu kolonistiem neveicās, jo pārceļotāji bija daždažādi amatnieki.

1788. gads bija bada gads un sākās kolonistu bēgšana. Viņus ķēra un sūtīja atpakaļ vai nodeva spaidu darbos, lai atpelnītu parādus. Vēlāk viņiem izdeva pases, lai atsevišķi kolonisti varētu doties pelnīties uz pilsētām. 19. gadsimta trīsdesmitajos gados kolonijā dzīvojuši apmēram 2000 cilvēku, ārpus kolonijas — ap 8000, un tie, būdami dažādi amatnieki, izklīduši pa visu Baltiju.

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā Iršu pagastu likvidēja, pievienojot blakus pagastam un kolonistus, skaitā ap 10 000, izsūtīja uz Iekškrieviju. Vācu okupācijas laikā 1918. gadā daļa izsūtīto atgriezās, pagastu atjaunoja. 1939. gadā lielākā daļa pagasta vācu tautības iedzīvotāju repatriējās uz Vāciju, palika tikai dažas vācu ģimenes, bet pamestajās mājās apmetās galvenokārt ieceļotāji no Latgales.[2]

Administratīvās izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1925. gadam pagasta nosaukums bija Iršu kolonijas pagasts. 1945. gadā Iršu pagastā izveidoja Iršu un Dzeguzes ciema padomes. 1946. gadā pagastu (centrs bija Vecliepkalni) pārdēvēja par Pērses pagastu, bet 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Iršu ciemam pievienoja Dzeguzes ciemu, 1971. gadā - daļu Bebru ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[3] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Koknese novadā.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • nr. 110.: Bulandu pilskalns - Iršu upes labajā krastā, starp Aizupēm, Akmeņsalām un Laiviņām
  • nr. 111.: Lielkalnu pilskalns (Irbes kalns) - pie Nomaļiem[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Velta Brauna, Latvijas Avīze - Mājas Viesis, 2005. gada 11. marts
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  4. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)