Iršu pagasts

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pagastu Kokneses novadā. Par citām jēdziena Iršu pagasts nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Iršu pagasts
Novads: Aizkraukles novads
Centrs: Irši
Kopējā platība:[1] 69,8 km2
 • Sauszeme: 68,6 km2
 • Ūdens: 1,2 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 470
Blīvums (2023): 6,9 iedz./km2
Iršu pagasts Vikikrātuvē

Iršu pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Bebru un Vietalvas pagastiem, Ogres novada Meņģeles pagastu un Madonas novada Sausnējas pagastu. Pagasta centrs atrodas Iršos.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes: Lokmene, Bebrupe, Pērse, Iršupīte, Pelave.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iršu pagasts vēsturiski ievērojams ar to, ka šeit no 1766. līdz 1939. gadam atradās liela vācu zemnieku kolonija. Mūsdienās pagastā nedzīvo neviens vācietis. No lielā Iršu muižas kompleksa palikusi tikai klēts.

Liepkalna (Lindes) luterāņu baznīca, kuras draudzei piederēja arī Iršu kolonijas iedzīvotāji

Zviedru Vidzemes laikā karaliene Kristīne 1637. gadā senās Kokneses valsts ziemeļdaļu — Baltavas pilsnovadu — dāvināja kapteinim Ābramam Hiršam. No šā uzvārda radies Iršu nosaukums muižai, vēlāk arī pagastam (Kolonie Hirschenhof). 1650. gadā Hirša muižu nopirka kara komisārs H. Krūnšerns un to vēlāk pārņēma valsts. 1762. gadā Krievijas impērijas valdniece Katrīna II aicināja vācu zemniekus pārcelties uz Krieviju, lai viņi rādītu paraugu lauku apsaimniekošanā, un jau 1766. gadā viņa izdeva pavēli par kolonijas dibināšanu. Pirmais pārceļotājs ieradās 1765. gadā no Lībekas, bet pēc diviem gadiem bija ieradušās 86 kolonistu dzimtas no Pfalcas, Darmštates un Pomerānijas apgabaliem.

Valdība noslēdza ar kolonistiem līgumu, ka tie kā brīvi ļaudis pakļausies Krievijas pavalstniecībai. Katrai ģimenei piešķīra zemi bez tiesībām to pārdot vai ieķīlāt. Līgumā tika garantēta ticības brīvība, sava pašpārvalde, tiesības ievēlēt savu kolonijas vecāko. Kolonisti bija atbrīvoti uz laiku no nodokļiem, karaklausības. Viņi krimināllietās bija tiesājami kā brīvi ļaudis. Kolonistiem tika piešķirtas pirmtiesības rentēt krogus, dzirnavas. Vietējos zemniekus izdalīja pa apkārtējām muižām, vien apmēram 10 ģimenes palika muižas centrā. Valdība algoja ierēdni, kas rūpējās par kolonistu pārvietošanu un nometināšanu, izdevumus sedza no valsts līdzekļiem. Tapa arī līgums ar krievu būvmeistariem par dzīvojamo māju celtniecību, nosakot mājas lielumu 17x10,5 m un būvniecību sedzot no valsts līdzekļiem. Saimniecības ēkas bija jābūvē par kolonistu pašu līdzekļiem. Ar zemes apsaimniekošanu kolonistiem neveicās, jo pārceļotāji bija daždažādi amatnieki.

1788. gads bija bada gads un sākās kolonistu bēgšana. Viņus ķēra un sūtīja atpakaļ vai nodeva spaidu darbos, lai atpelnītu parādus. Vēlāk viņiem izdeva pases, lai atsevišķi kolonisti varētu doties pelnīties uz pilsētām. 19. gadsimta trīsdesmitajos gados kolonijā dzīvojuši apmēram 2000 cilvēku, ārpus kolonijas — ap 8000, un tie, būdami dažādi amatnieki, izklīduši pa visu Baltiju.

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā Iršu pagastu likvidēja, pievienojot blakus pagastam un kolonistus, skaitā ap 10 000, izsūtīja uz Iekškrieviju. Vācu okupācijas laikā 1918. gadā daļa izsūtīto atgriezās, pagastu atjaunoja. 1939. gadā lielākā daļa pagasta vācu tautības iedzīvotāju repatriējās uz Vāciju, palika tikai dažas vācu ģimenes, bet pamestajās mājās apmetās galvenokārt ieceļotāji no Latgales.[4]

Administratīvās izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināts pēc 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas.

Līdz 1925. gadam pagasta nosaukums bija Iršu kolonijas pagasts. 1945. gadā Iršu pagastā izveidoja Iršu un Dzeguzes ciema padomes. 1946. gadā pagastu (centrs bija Vecliepkalne) pārdēvēja par Pērses pagastu, bet 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Iršu ciemam pievienoja Dzeguzes ciemu, 1971. gadā - daļu Bebru ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5][6] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Koknese novadā. 2021. gadā, kā viena no Kokneses novada teritorijām, iekļauta Aizkraukles novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

  • nr. 110.: Bulandu pilskalns - Iršu upes labajā krastā, starp Aizupēm, Akmeņsalām un Laiviņām
  • nr. 111.: Lielkalnu pilskalns (Irbes kalns) - pie Nomaļiem[7]
  • nr. 8947.: Iršu muižas vācu kolonijas saimniecība Nr. 18, tagad zemnieku sēta "Nomaļi"

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Iedzīvotāji Latvieši Vācieši Krievi Baltkrievi Ukraiņi Poļi Lietuvieši Igauņi Ebreji Citi
1897 2534
1925 1874 151 1707 9 1 nez. 1 0 1 3 1
1930 1787 197 1535 23 14 nez. 8 1 1 6 2
1935 1700 117 1561 7 3 nez. 8 0 0 2 2
1959 730
1967 552
1979 520 484 0 26 6 0 4 0 0 0 0
1989 573 519 0 32 3 13 5 1 0 0 0
2000 641 578 0 41 15 12 5 0 0 0 0
2011 509 465 nez. 26 3 10 2 0 nez. nez. 3

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. ↑ Veidne:Pmlp2014
  4. ↑ Velta Brauna, Latvijas Avīze - Mājas Viesis, 2005. gada 11. marts
  5. ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. ↑ Latvijas pagasti 2001
  7. ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
Pilsētas
Pagasti
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Iršu_pagasts&oldid=3954997"