Irbe (upe)
- Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Irbe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Irbe Īra | |
|---|---|
 | |
| Satekupes | Rinda un Stende 57°32′32″N 21°54′41″E / 57.54222°N 21.91139°E |
| Ieteka | Baltijas jūra (Irbes šaurums) 57°38′41″N 22°08′45″E / 57.64472°N 22.14583°EKoordinātas: 57°38′41″N 22°08′45″E / 57.64472°N 22.14583°E |
| Caurteces valstis | Latvija |
| Garums | 32 km |
| Kritums | 8 m |
| Vidējā caurtece | 15,5 m³/s |
| Gada notece | 0,5 km³ |
| Baseina platība | 1924 km² |
| Galvenās pietekas | Dižgrāvis |
 IrbeĪra Vikikrātuvē | |
Irbe (arī Dižirbe, Dižirve, Irbes upe, Irve, lībiešu: Īra joug)[1][2] ir upe Latvijā, Kurzemes ziemeļos. Izveidojas no Ziemeļkursas augstienes upju Rindas un Stendes sateces. Vienīgā ievērojamā pieteka ir Dižgrāvis upes kreisajā krastā. Upes kritums 8 m (0,25 m/km),[3] pēc citiem avotiem 5,5 m (0,18 m/km), daži avoti vienlaikus nosauc abus variantus.[4] Vidējais caurplūdums grīvā ir 15,5 m³/s, maks. 82 m³/s, min. 3,1 m³/s. Lielākais mēneša caurplūdums novērots aprīlī — 36 m³/s, mazākais augustā — 3,29 m³/s.[5]
Upes raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Irbei nav tādas izteiktas ielejas kā daudzām līdzīga lieluma upēm citur Latvijā un tās plūdums ir vienmērīgs, bez kritumiem un krācēm. Liela daļa upes ir regulēta.[5] Irbe tūrisma avotos dažkārt tiek nodēvēta par Gaujai līdzīgu, lai gan tā ir šaurāka un bez smilšakmeņu atsegumiem.[4] Irbes vidustece ir stipri līkumota, ar daudzām vecupēm un saliņām.[3][6]
Pēdējos 5 km upe ir plata un gandrīz pilnīgi bez straumes. Pie ietekas jūrā Irbe veido 2 km garu smilšu strēli. Ieteka katru gadu maina savu vietu un izskatu. Irbe tek pa Piejūras zemieni paralēli jūras malai, tādēļ tās krasti un gultne ir smilšainas. No jūras upi atdala šai piekrastei raksturīgā vigu un kangaru ainava, kas vērojama arī labajā krastā. Krasti stāvi, nogruvuši, upē daudz sakritušu koku. Irbes upei raksturīgie smiltāji veidojušies ledus laikmeta beigu posmā un vēlāk vēji izveidojuši kāpas.
Pēc 20. gadsimta vidus datiem, upē mīt līdakas, asari, raudas, sapali, zuši, pavasaros — vimbas un ālanti, rudeņos laši un taimiņi.[7] Mūsdienās upes hidroķīmiskais stāvoklis tiek raksturīgs kā zivīm nelabvēlīgs mazā skābekļa daudzuma dēļ rudenī, kas tiek izskaidrots ar pārāk lielu organisko vielu koncentrāciju ūdenī. Šo pašu organisko vielu dēļ ūdens ir ar paaugstinātu krāsainību. Piesārņojošo ķīmisko un antropogēni organisko vielu daudzums ir neliels.[5] No baseina platības tikai 0,8% aizņem urbanizētās platības un 21,4% lauksaimniecības zemes, pārējā teritorija ir meži un purvi.[5]
Ūdenstūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ūdenstūristiem Irbe ir ievērojuma ar savu relatīvo nošķirtumu no civilizācijas un daudzajām peldvietām. Irbe agrāk atradās teritorijā, kas nebija plaši pieejama, tāpēc tās apkārtne ir neskarta, ja neskaita pamestās Padomju armijas kara bāzes Irbes krastos. Pie ietekas no Lielirbes tilta līdz jūrai upes kreisais krasts kopš 2004. gada ir Ovīšu dabas lieguma teritorija ar pilnīgu apmeklējuma liegumu (izņemot pastaigas pa pludmali) no 1. maija līdz 1. septembrim. Labajā krastā lielāko tecējuma daļu ir dabas liegums Ances purvi un meži bez tik stingra režīma.
Kilometrāža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Kilometri no grīvas |
Augstums metros vjl. |
Kritums m/km | Vieta |
|---|---|---|---|
| 31 28 27 22 15 5 0 |
5,5 5,2 5,1 4,5 2,2 0,3 0 |
0,1 0,1 0,1 0,3 0,2 0,1 — |
Rindas un Stendes sateka Dižgrāvja ieteka pie Vičakiem Lāžu koka tilts pie Irbenes Vecs koka tilts ap Lūžņu Miķeļtornis Lielirbes tilts Ieteka jūrā |
Irbes upe un lībieši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kurzemes lībieši pa Irbes upi veidoja sakarus ar iekšzemes latviešiem, pa to pludināja baļķus no lielajiem Ances mežiem uz kuģiem krasta tuvumā, bet vēlāk uz šaursliežu dzelzceļa staciju Lielirbē.
Irbes upe arī devusi vārdu Lielirbes ciemam, kas izveidojies upes grīvā. Lībiešu valodā nosaukumi sakrīt — Īra un Īra, pretstatā Mazirbei, kas lībiski ir Irē un tās nosaukums arī cēlies no upes ar tādu pašu nosaukumu. Vēl 1930. gados Lielirbes ciems bija viens no lielākajiem Ziemeļkurzemes piekrastē un līdz ar to arī upē bija liela cilvēku aktivitāte. Pēc kariem un okupācijām ciems ir degradējies, palikušas vien 3 mājas un daudzu māju vietas.
Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Irbe pie ietekas jūrā -
Laivošana Irbē -
Irbes atšķirīgie krasti -
Ieteka jūrā -
Pie Miķeļtorņa
.jpg)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Informācija par objektu: Irbe». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 16. aprīlī.
- ↑ «Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz». www.keeleveeb.ee. Skatīts: 2023-07-30.
- ↑ 3,0 3,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 329. lpp.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Copes lapa
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 Irbes upes baseina apraksts (no Ministru Kabineta noteikumiem)
- ↑ Upesoga. Irbe, Rinda, Stende
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 668. lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Irbe.