Konstantinovas pagasts
| Konstantinovas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Krāslavas novads |
| Centrs: | Konstantinova |
| Kopējā platība:[1] | 79,1 km2 |
| • Sauszeme: | 77,6 km2 |
| • Ūdens: | 1,5 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 410 |
| Blīvums (2023): | 5,3 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1971. gadā |
 Konstantinovas pagasts Vikikrātuvē
| |
Konstantinovas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Andrupenes, Dagdas, Asūnes, Robežnieku, Skaistas un Aulejas pagastiem.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagasta teritorijā ir sešas upes[4]:
Dubna, Dubņagu upe, Dzeguze, Mazā Dubna, Mazā upīte, Noviku grāvis.
Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagasta teritorijā ir septiņi ezeri[5]:
Kupra ezers, Luboneņš, Ojatu ezers, Prudiņka, Saldu ezers, Sila ezers, Šķierzlota ezers.
1999.gadā ir izveidots dabas liegums "Ojatu ezers"[6].
Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagasta teritorijā ir viens purvs - Miķeļa pūrs[7].
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz 1920. gada agrārajai reformai tagadējā Konstantinovas pagasta teritorijā atradās Aleksandrovas, Ignatovas, Konstantinovas, Magnusovas un Sivergola muižas.[8]
1971. gadā Krāslavas rajonā, apvienojot Aulejas, Dagdas un Ignatovas ciemiem piederošās padomju saimniecības "Iskra" teritorijas, izveidoja Iskras ciemu. 1979. gadā Iskras ciemam pievienoja daļu likvidētā Jaunokras ciema teritorijas.[9] 1990. gadā ciemu reorganizēja par Iskras pagastu un tajā pašā gadā pārdēvēja par Konstantinovas pagastu.[10] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā. 2021. gadā Dagdas novadu iekļāva Krāslavas novadā.
Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagasta teritorijā atrodas pieci valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi[11]:
- Saldu Piliņgore - pilskalns un senkapi
- Slobodas senkapi (Franču kapi)
- Kubulnišķu senkapi I
- Kubulnišķu senkapi II (Napoleona kapi)
- Bogdanu pilskalns
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[12]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Konstantinova (pagasta centrs), Aleksandrova, Bronki, Ščedrati, Nartiši.
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 10. novembrī.
- ↑ «Konstantinovas pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 16.decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Konstantinovas pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 16.decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Ojatu ezers». daba.gov.lv. Skatīts: 2020.gada 16.decembrī.
- ↑ «Miķeļa pūrs». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 16.decembrī.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28092-28097 slejas. Rīga, 1936. gads
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Konstantinovas pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2020.gada 16.decembrī.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||
