Islandiešu mūzika

Vikipēdijas lapa
Grupas Samaris soliste Jófríður Ákadóttir, festivālā Iceand Airwaves 2012

Islandiešu mūzika ir mūzika, kas ir izveidojusies galvenokārt Islandē vai kuras autori ir islandiešu tautības pārstāvji. Tai ir raksturīga dinamiska, tautas un popmūzikas sintēze. Slavenākā Islandes izpildītāja, komponiste, producente un aktrise ir Bjorka, bet starptautisku atzinību guvuši arī tādi mākslinieki kā elektroniskās mūzikas grupa GusGus un postroka pārstāvji Sigur Rós. No islandiešu klasiskās mūzikas pārstāvjiem komponists un pianists, Jons Leifs (1899—1968) tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem māksliniekiem.[1]

Tautas mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Islandiešu mūzikas vēsturei ir spēcīgas tradīcijas, kas ietver dziesmas, kas saglabājušas savu vērtību kopš 14.gadsimta. Tautas dziesmās tiek apdziedāta mīlestība, jūrnieki, vīrišķība, aukstas ziemas, kā arī elfi, troļļi un citi mitoloģiski tēli, kas lielākoties ir uz humoristiskas nots. Starp 1906 un 1909 gadu Bjarni Þorsteinsson kolekcionēja Islandiešu tautas dziesmas, kuras tika papildinātas ar tādu tradicionālo instrumentu kā langspil un fiðla pavadījumu. Rímur ir episki, vēsturiski vikingu stāsti, dziedāti rīmisku balāžu, a capella stilā. Populārākie dziedājumi tika sarakstīti starp 18. gadsimtu un 20 .gadsimta sākumu, autori: Hannes Bjarnason (1776—1838), Jón Sigurðsson (1853—1922) un Sigurður Breiðfjörð (1798—1846).

Populārā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Islandiešu populārā mūzika mūsdienās ietver daudz dažādus māksliniekus sākot ar indie, poproka kā arī elektroniskās mūzikas grupas tāpat arī dažādus solo izpildītājus. Strauji aug islandiešu alternatīvās mūzikas pārstāvniecība, arvien piedaloties dažādos starptautiskos festivālos kā arī regulāri koncertējot galvaspilsētā Reikjavīkā. Māksliniece Bjork ir saņēmusi 13 Grammy nominācijas un pārdevusi vairāk kā 15 miljonus ierakstu visā pasaulē, tai skaitā divus platīna albumus un vienu zelta albumu Amerikas savienotajās valstīs savukārt izpildītāja Emiliana Torrini ieguva plašāku atpazīstamību 2008 pēc sava singla Jungle drum izdošanas.

Indie pop-folk grupa Of Monsters and Men tiek uzskatīta par visspožāk uzlecošajām jaunajām zvaigznēm kopš Bjorkas un Sigur Ros. Viņu debijas albums "My Head Is an Animal", kā arī pirmais singls "Little Talks" sasniedza augstas pozīcijas Eiropas un pasaules topos. 2013. gadā viņi ieguva European Border Breakers Awards apbalvojumu.

Trio Samaris ir guvuši arvien vairāk uzmanības, itsevišķi Eiropā, un ir piedalījušies dažādos mūzikas festivālos Eiropā 2014.gadā. Viņu pašizdotais EP mūzikas albums "Stofnar falla" tika pozitīvi atzīts un kā turpinājums sekoja debijas albums, kurš tika izdots 2014. gada maijā. Arī tādi mākslinieki kā elektro-popa grupa FM Belfast, kura darbojas kopš 2005.gada ir guvuši uzmanību ārpus Islandes.

Valsts himna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Islandes valsts himna ir "Lofsöngur", himnas autors ir Matthías Jochumsson un mūziku sarakstījis Sveinbjörn Sveinbjörnsson. Dziesma himnas formātā tika uzrakstīta 1874.gadā, kad Islande atzīmēja tūkstošgadi, kopš apmešanās uz Islandes salas. Pirmais nosaukums tika publicēts kā "Himna Islandes tūkstošgades atzīmēšanai".

Mūzikas iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iceland Music Export[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mērķis reklamēt un iepazīstināt ar islandiešu mūziku ārzemēs. Šī institūcija veido komunikāciju starp māksliniekiem, koncertzālēm un klausītājiem.[2]

ÚTÓN[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ÚTÓN ir partnerorganizācija Iceland Music Export, kuras mērķis ir izglītot mūzikas reklamēšanā, konsultēt kā arī rūpes par līdzekļu piesaisti.[3]

Islandes Mūzikas Informācijas Centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MIC ir laikmetīgās un klasiskās mūzikas aģentūra.[4]

Samtónn[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Organizācija, kas rūpējas par mākslinieku profesionālo labklājību un autortiesību drošību.[5]

Islandiešu mūziķu saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Festivāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Islandē notiek arī dažādi mūzikas un kultūras festivāli. Lielākais no tiem ir Iceland Airwaves ar vairāk nekā 9000 viesiem. Tas katru gadu notiek Novembra sākumā, piecas dienas un norisinās Reikjavīkas centra apkārtnē. Vēl ir tāds jauns un progresīvs festivāls kā Secret Solstice festival, kurš 2014.gada 20.-22. jūnijā norisinājās pirmo reizi.

Citi festivāli:

  • Dark Music Days
  • Sónar Reykjavík
  • Reykjavik Folk Festival
  • Battle of the Bands - Músíktilraunir
  • AK Extreme
  • Tectonics
  • Reykjavík Blues Festival
  • I Never Went South
  • Gardabaer Jazz Festival
  • RAFLOST
  • Reykjavík Arts Festival
  • Reykjavík Music Mess
  • Reykjavík Midsummer Music
  • IS NORD
  • Við Djúpið - Summer Courses and Music Festival
  • JEA Jazz Festival
  • Blue North Music Festival
  • Kirkjubæjarklaustur Chamber Music Festival
  • Skálholt Summer Concerts
  • Folk Music Festival of Siglufjörður
  • Rauðasandur Festival
  • All Tomorrow's Parties
  • Eistnaflug
  • The Blue Church Concert Series
  • Extreme Chill Festival
  • Frum - Contemporary Music Festival
  • Lunga
  • Reykjavik Accordion Festival
  • Reykholt Music Festival
  • Bræðslan
  • Síldarævintýrið
  • Innipúkinn
  • Neistaflug
  • Þjóðhátíð í Eyjum
  • The Icelandic Chamber Music Festival
  • Pönk á Patró
  • Reykjavík Jazz Festival
  • Gæran
  • Tradition for tomorrow
  • Reykjavik Cultural Festival
  • Melodica Acoustic Festival Reykjavik
  • Night of lights
  • Októberfest á Íslandi
  • Rokkjötnar
  • Sláturtíð

Koncertzāles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Harpa ir lielākā koncertzāle Islandē. Atvēršanas ceramonija norisinājās 2011.gada 4.maijā. Koncertzāles dizainu veidojusi dāņu compānija Henning Larsen Architects sadarbībā ar dāņu-islandiešu mākslinieku Olafur Eliasson. Konstrukcija balstās uz tērauda rāmjiem, kas pildīti ar dažādu krāsu, ģeometriskās figūrās veidotiem stikla paneļiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Volfgangs Feits, Īslande, 2010 by Zvaigzne ABC Publishers, Riga ISBN 978-3-493-56849-3
  2. Iceland Music Export. «About Iceland Music Export». www.icelandmusic.is. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 25. maijā. Skatīts: 2014. gada 16. jūnijā.
  3. Útón. «Um Útón». www.uton.is. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. decembrī. Skatīts: 2014. gada 15. oktobrī.
  4. Iceland Music Information Center. «About». www.mic.is. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. decembrī. Skatīts: 2014. gada 15. oktobrī.
  5. Samtónn. «Um Samtónn». www.samtonn.is. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. decembrī. Skatīts: 2014. gada 15. oktobrī.