Isoroku Jamamoto

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Isoroku Jamamoto
Isoroku Jamamoto
Personīgā informācija
Dzimis 1884. gada 4. aprīlī
Niigatas prefektūra, Japānas Impērija
(tagad Japāna)
Miris 1943. gada 18. aprīlī (59 gadi)
Zālamana Salas
Tautība japānis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe admirālis
Dienesta laiks 1901—1943
Valsts Japānas Impērija
Kaujas darbība Krievijas—Japānas karš
Otrais pasaules karš

Isoroku Jamamoto (japāņu: 山本 五十六, Yamamoto Isoroku, 1884. gada 4. aprīlis1943. gada 18. aprīlis) bija japāņu admirālis, Japānas Imperatora flotes komandieris.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Niigatas prefektūrā samuraja ģimenē. 1901. gadā Jamamoto iestājās Japānas Imperatora flotē. 1904. gadā absolvējis Japānas Jūras akadēmiju. Kā jaunākais flotes virsnieks piedalās Krievijas—Japānas karā, Cusimas kaujas laikā ievainots (zaudējis divus pirkstus). No 1914. līdz 1916. gadam mācās Japānas jūras štāba akadēmijā.

No 1928. gada komandē kreiseri "Isuzu", vēlāk aviobāzes kuģi "Akagi". Aktīvi iestājas par Japānas flotes modernizāciju, liekot uzsvaru uz aviobāzes kuģiem un jūras aviāciju. Nonāk konfliktā ar Japānas armijas vadību, jo neatbalsta armijas rīcību Mandžūrijā un Ķīnā, uzskatot, ka Japānas interesēm atbilst ekspansija dienvidu virzienā — uz naftu un kaučuku bagāto Indonēziju un Malaiziju.

30. gadu vidū ieņem Jūras ministra vietnieka posteni, aktīvi realizē flotes un jūras aviācijas modernizāciju, kas vēl vairāk padziļina viņa konfliktu ar armijas vadību, nonāk līdz tam, ka armijas virsnieku grupa plāno nogalināt Jamamato.

1939. gada augustā tiek iecelts par Apvienotās Imperatora flotes virspavēlnieku. Otrā pasaules kara sākumā uzstājas pret karu ar ASV, uzskatot, ka ilgstošā karā Japānai pietrūks resursu, bet pakļaujas spiedienam un sāk izstrādāt plānus kara darbībai Klusajā okeānā. Paziņojis, ka Japāna spēs pārņemt un noturēt iniciatīvu 1 - 1,5 gadus, bet, ja karš ieilgs, Japāna zaudēs.

Izstrādā Pērlharboras operācijas plānu, vada flotes operācijas Filipīnās un Indonēzijā. Izstrādā Havaju okupācijas plānu, taču armijas opozicionāro spēku pretdarbības rezultātā tas tiek noraidīts.

1942. gadā vada neveiksmīgo Midvejas operāciju. Pēc Midvejas neveiksmes plāno operācijas Fidži un Samoa salās ar nolūku pārtvert iniciatīvu un pārraut komunikācijas starp ASV un Austrāliju. Šajā nolūkā uzsāk aviācijas bāzes ierīkošanu Gvadalkanalā, Zālamana salās. ASV īsteno desanta operāciju Gvadalkanalā un sīvās cīņās no 1942. gada augusta līdz 1943. gada februārim sakauj japāņus.

Lai paaugstinātu Japānas armijas morāli pēc zaudētās Gvadalkanalas kaujas, Jamamoto plāno veikt inspekcijas braucienu pa Zālamana salās izvietotajiem japāņu garnizoniem, par ko uzzina ASV izlūkdienests, un tiek izstrādāta operācija Jamamoto likvidēšanai. 1943. gada 18. aprīlī virs Bugenvilas salas tiek notriekta viņa lidmašīna un admirālis Jamamoto iet bojā.