Ivans Krilovs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ivans Krilovs (krievu: Иван Андреевич Крылов, 1769-1844) bija krievu ierēdnis, bibliotekārs un rakstnieks, izcilākais fabulists krievu literatūrā.

No 1801. līdz 1803. gadam bija Rīgas ģenerālgubernatora Segeja Goļicina kancelejas vadītājs, tieši pēc Rīgā pavadītā laika veica Lafontēna fabulu tulkojumus un Ēzopa un Lafontēna fabulu iespaidā vēlāk sacerēja vairāk kā 200 fabulu, no kurām daudzas folklorizējušās un kļuvušas par krievu sakāmvārdu avotu.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1769. gada 13. februārī Maskavā virsnieka Andreja Krilova ģimenē. Pēc tēva nāves kā pusaudzis 1780. gadā sāka strādāt kancelejā un daudz laika veltīja pašizglītībai, apguva franču un itāļu valodas. 1782. gadā kopā ar māti pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā. 1784. gadā Krilovs sacerēja operas libretu Кофейница, kuru viņam tipogrāfijā izdevās iemainīt pret Rasina, Moljēra un Bualo darbu izdevumiem. To iespaidā viņš sacerēja virkni lugu. Šajā laikā Ivans Krilovs uzsāka strādāt Katrīnas II Ķeizariskajā kancelejā un 1789. gadā sāka izdot satīrisku žurnālu "Garu pasts" (Почта духов), kas abonentu trūkuma dēļ iznāca tikai divās burtnīcās. 1790. gadā viņš atvaļinājās no darba kancelejā un iegādājās savu tipogrāfiju, kur no 1792. gada iespieda žurnālu "Skatītājs" (Зритель), ko 1793. gadā pārdēvēja par "Sanktpēterburgas Merkuru" (Санкт-Петербургский Меркурий). 1793. gadā Krilovs devās prom no Pēterburgas un 1797. gadā Maskavā iepazinās ar kņazu Sergeju Goļicinu un pārcēlās uz dzīvi viņa muižā Zubrilovkā, kur turpināja rakstīt lugas.

Kad 1801. gadā kņazu Goļicinu iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru, Ivans Krilovs pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur bija ģenerālgubernatora kancelejas vadītājs. Vēlāk Rīgas rātes loceklis Bulmerinks rakstīja savos memuāros: «Kņazs pats, bet biežāk viņa kanceleja, iejaucās rātes lietās un neskopojoties, izteica dusmu pilnus vārdus». Šajā laikā viņš uzrakstīja lugu "Pīrāgs" (Пирог), kuras pirmizrāde notika Rīgas pilī.[1] Pēc Goļicina atvaļināšanas no Rīgas ģenerālgubernatora amata 1803. gadā Ivans Krilovs atstāja valsts dienestu un vairākus gadus pelnīja uzturu kā kāršu spēlmanis. 1805. gadā viņš iepazīstināja draugus ar Lafontēna fabulu atdzejojumiem. 1806. gadā Ivans Krilovs publicēja trīs savas fabulas, bet 1807. gadā satīriskās lugas. 1809. gadā viņš izdeva fabulu grāmatu un 1810. gadā fabulu rakstniekam tika piešķirta pensija 1500 rubļu gadā un viņš uzsāka darbu Imperatora publiskajā bibliotēkā. 1811. gada 16. decembrī Ivanu Krilovu ievēlēja par Krievijas Zinātņu Akadēmijas locekli, bet 1823. gadā viņš saņēma no Akadēmijas zelta medaļu par nopelniem literatūrā.

Miris Pēterburgā 1844. gada 21. novembrī.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]