Ivans V Romanovs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ivans V)
Ivans V Romanovs
Иоанн V Алексеевич Романов
Krievijas cars
(kopā ar Pēteri I)
1682. gada 7. maijs — 1696. gada 8. februāris
Kronēšana 1682. gada 25. jūnijā
Priekštecis Fjodors III
Pēctecis Pēteris I
Dzimis 1666. gada 6. septembrī
Maskava, Krievijas cariste
(Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1696. gada 8. februārī (29 gadu vecumā)
Maskava, Krievijas cariste
(Karogs: Krievija Krievija)
Apglabāts Erceņģeļa katedrāle, Maskava, Karogs: Krievija Krievija
Dzīvesbiedre Praskovja Saltikova
Bērni 5 bērni, to skaitā Katrīna Romanova, Anna I
Dinastija Romanovu dinastija
Tēvs Aleksejs I Romanovs
Māte Marija Miroslavska
Reliģija pareizticība

Ivans V Romanovs (krievu: Иван V, Иоанн V Алексеевич Романов; dzimis 1666. gada 6. septembrī, miris 1696. gada 8. februārī) bija Krievijas caristes cars no 1682. līdz 1689. gadam.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1666. gada 27. augustā (6. septembrī pēc jaunā stila). Pēc cara Fjodora nāves 1682. gadā Bajāru dome, atbilstoši likumam sasauca visu valsts kārtu pārstāvju saeimu, lai tas apstiprinātu 16 gadus veco troņmantnieku Ivanu par caru. Taču Nariškinu dzimta (cara Alekseja atraitne Natālija un viņas daudzie radinieki) izvēlējās apvērsuma ceļu. Puča atbalstītāju vidū bija arī patriarhs Joakims. Viņi sasauca pūli, lai imitētu visu kārtu pārstāvju saeimu, kas vienbalsīgi izsauca par caru 10 gadus veco Pēteri. Pat Tolstojs, vēlāk rakstot savu pasūtījuma propagandas romānu "Pēteris pirmais", neuzdrīkstējās nepieminēt laikabiedru liecības, ka tos pūlī, kuri uzdrošinājās kliegt par Ivanu, Nariškinu ļaudis uz vietas sadūruši ar nažiem. Karandejeva strēļu pulks uzreiz paziņoja, ka šādam neleģitīmam caram uzticību nezvērēs, jo “tronī celts jaunākais, apejot vecāko”. Likumīgā troņmantnieka pusē nostājās arī pārējā armija un jau pēc divām nedēļām tās dumpis piespieda puča rīkotājus atteikties no varas par labu likumam. Beigu beigās 1682. gada 25. jūnijā par cariem kronēja abus - gan Ivanu, gan Pēteri, - izveidojot divvaldību (izveidoja pat īpašu cara troni ar diviem sēdekļiem). 15. septembrī vecāko māsu Sofiju ievēlēja par abu mazgadīgo caru reģenti.

Politika Ivanu neinteresēja, to viņš atstāja Sofijas ziņā, bet pats visu brīvo laiku veltīja ģimenei, literatūrai, zinātnei, mākslai.

Negaidīti miris 1696. gada 29. janvārī (8. februārī pēc jaunā stila).

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • tēvs Krievijas cars Aleksejs I Romanovs, māte - Marija Miloslavska (Мария Ильинична Милославская)
  • pirmā sieva - laulājušies 1684. gadā, - Praskovja Saltikova (Прасковья Фёдоровна Салтыкова)
    • meita Marija (Мария Иоанновна, 1689.-1692.)
    • meita Teodosija (Феодосия Иоанновна, 1690.-1691.)
    • meita Katrīna (Екатерина Иоанновна, 1691.-1733.), Ivana VI māte
    • meita Anna (Анна Иоанновна, 1693.-1740.)
    • meita Praskovija Joannovna (Прасковья Иоанновна, 1694.-1731)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģentes Sofijas un brāļu Ivana un Pētera attēli uzelta "ungāra" (krievu: угорский — nosaukums cēlies no līdzīga svara (3,4 g) ungāru zelta monētas standarta) monētas.
  • Седов П.В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. - СПб.: Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин», 2006. — 604 с.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romanovu dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Sofija
Krievijas cars
1682.-1689.
Pēctecis:
Pēteris I