Ivars Zviedris

Ivars Zviedris;
Dzimis	1967. gada 1. decembrī (56 gadi); Rūjiena, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Nodarbošanās	operators; kinorežisors; kinoproducents

Ivars Zviedris (dzimis 1967. gada 1. decembrī Rūjienā) ir latviešu dokumentālā kino režisors un operators.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ivars Zviedris 1986. gadā beidzis Valmieras 11 Varoņu komjauniešu vidusskolu, studējis Latvijas Sporta akadēmijā, ieguvis riteņbraukšanas trenera izglītību (1986.—1989.). 1989.—1991. gadā strādājis par riteņbraukšanas treneri Brīvprātīgajā sporta vienībā "Vārpa", 1991.—1993. gadā — Valmieras Fiziskās kultūras un sporta apvienībā.^[1]

1995. gadā I. Zviedris kļuva par Rūjienas televīzijas direktoru. No 1995. gada viņš bija Latvijas Televīzijas ārštata korespondents. No 1997. līdz 2001. gadam Latvijas Kultūras akadēmijā apguva TV režisora un operatora specialitāti, 2000. gadā papildināja prasmes TV producentu kursos Dānijā. Kopš 2000. gada bija operators un projektu vadītājs Anša Epnera filmu studijā "AVE".^[1] Ievēlēts Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP).

Saņēmis vairākas Nacionālās radio un televīzijas padomes balvas par sasniegumiem TV filmu un raidījumu veidošanā. Ieguvis balvu "Lielais Kristaps" kā labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas režisors par filmu "Bēgums" (2009)^[2] un otro par filmu "Dokumentālists" (kopā ar Inesi Kļavu, 2012). Filma "Dokumentālists" piedalījusies vairākos festivālos, saņēmusi speciālbalvu un studentu žūrijas balvu festivālā Kijevā (2013) un galveno balvu festivālā Jaunkaledonijā (2013), otro vietu festivālā Viļņā (2013). 2020. gadā kopā ar Haraldu Ozolu ieguva Lielā Kristapa balvu "Labākais operatora darbs dokumentālajā filmā" par filmu "Valkātājs".

2013. gadā pēc Latvijas TV pasūtījuma uzņēmis dokumentālo filmu "Štābs Ipiķi". Daudzu savu filmu scenārists un operators. 2019. gadā uzņēmis dokumentālās filmas "Valkātājs" un "Meikots Īrijā", kurās bijis producents, scenārists, režisors un operators.