Izglītība

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ar terminu izglītība parasti saprot gan zināšanu apgūšanu, gan arī šī procesa rezultātu. Mūsdienās izglītība parasti tiek asociēta ar valsts izstrādātu izglītības saturu un oficiālām, valsts akreditētām, savstarpēji hierarhiski saistītām izglītības iestādēm, kuras kopā veido izglītības sistēmu. Parasti tiek nodalīta formālā un neformālā izglītība. Latvijā, izglītības likumā ir noteikts, ka formālā izglītība ir "sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments"[1]. Neformālā izglītība savukārt ir "ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība"[1]. Kad termins izglītība tiek lietots, lai apzīmētu mācīšanos, bez formālās un neformālās mācīšanās, tiek izmantots arī apzīmējums informālā mācīšanās[2].

Dažādās izglītības sistēmās ir sastopami dažādi faktori, kas tiek izmantoti, lai raksturotu formālo izglītību. Tomēr parasti izglītība tiek raksturota pakāpēs, izglītības veidos un pēc izglītības ieguves formas. Lai salīdzinātu atšķirīgas izglītības sistēmas tiek izmantots starptautiskais izglītības klasifikācijas standarts ISCED[3].

Izglītības līmeņi un veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Formālo izglītību mēdz iedalīt (balstoties uz to savstarpēji hierarhiskām attiecībām) izglītības līmeņos un (balstoties uz tajās ietverto saturu) izglītības veidos. Abu šo dalījumu kombinācija nosaka indivīda tālākās iespējas izglītības sistēmā un juridisko regulējumu, kas ir saistīts ar konkrēto izglītības iestādi (piem., dibināšanas un akreditācijas kārtību, pedagogu izglītību, izglītības saturu, u.t.t.). Izglītības līmeņi un veidi var nozīmīgi atšķirties starp dažādām valstīm, tādēļ to savstarpēja pielīdzināšana ir viens no izglītības politikas dienaskārtības jautājumiem.

Latvijā izdala šādus izglītības līmeņus:

Latvijā izdala šādus izglītības veidus:

Paralēli šiem izglītības dalījumiem tiek izmantoti virkne citu apzīmējumu, kas raksturo izglītības iegūšanas vai institūciju, kurā izglītība tiek iegūta. Starp šādiem apzīmējumiem ir mūžizglītība, kas paredz indivīda spēju izglītoties visa mūža garumā paaugstinot vai mainot savu kvalifikāciju, vai iegūstot savām interesēm atbilstošu izglītību[4]; alternatīvā izglītība; interešu izglītība, kurā tiek ietverta izglītība, kas apmierina individuālās intereses un vajadzības[1], speciālā izglītība, tālāk izglītība, publiskā izglītība, masu izglītība u.c.

Izglītības process[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš publiskās izglītības attīstības formālā izglītība parasti ir valsts nodrošināts pakalpojums ar valsts izveidotu institucionālu nodrošinājumu. Tā tiek organizēta speciāli pielāgotās telpās. Tās ietvaros skolotāji, kurus raksturo noteikta akadēmiska vai profesionāla kvalifikācija, palīdz skolēniem vai studentiem (kurus parasti vieno kāda sociāla līdzība, piem., piederība noteiktai vecuma kohortai) apgūt kādas sociāli akceptētas zināšanas.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]