Iziešana kosmosā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sīvens Robinsons manipulatora galā misijā STS-114

Iziešana kosmosā ir kosmonauta darbība kosmosā ārpus kosmosa kuģa vai dehermetizētā telpā kosmiskā aparāta iekšienē.

ASV lietotais termins EVA (angļu: Extra-vehicular activity "ārpuskuģa aktivitāte") ir plašāks par PSRS/Krievijā izmantoto (krievu: Выход в открытый космос "iziešana atklātā kosmosā"), jo tas neaprobežojas tikai ar cilvēka darbību kosmosā Zemes orbītā, bet arī ar aktivitātēm uz Mēness virsmas ārpus nolaižamā aparāta, un nākotnē — uz citas planētas virsmas. Dažreiz nepieciešamas kosmonautu darbības skafandros kosmosa kuģa vai kosmiskās stacijas iekšienē (vai daļēji iekšienē) dehermetizētā telpā.

Vēsturiski, sakarā ar pirmo kosmosa kuģu atšķirīgām konstrukcijām, amerikāņi un krievi dažādi nosaka ja pārējais viņa ķermenis palika kabīnē. Mūsdienās amerikāņi par iziešanas sākumu uzskata skafandra pārslēgšanu uz autonomo elektrobarošanu, bet beigas — gaisa ieplūšanas sākumu slūžu kamerā.

Iziešana kosmosā tiek veikta, kosmonautam esot skafandrā. Agrākajiem skafandriem gaisu piegādāja no komosa kuģa pa cauruli. Vēlāk gaisa rezerves tika ņemtas līdzi, un no kuģa pa kabeli nodrošināja tikai elektroenerģiju. Mūsdienās skafandri ir pilnībā autonomi. Drošības apsvērumu dēļ ar kosmosa kuģi kosmonautu saista tikai drošības trose vai tiek izmantota īpaša manevrēšanas iekārta, ar kuras palīdzību var atgriezties slūžu kamerā.

Svarīgākie notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]