Izoleicīns

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par aminoskābi. Par citām jēdziena C6H13NO2 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Izoleicīns

L-izoleicīna struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula C6H13NO2
Molmasa 131,18 g/mol
Kušanas temperatūra 284 °C
Viršanas temperatūra
Izoelektriskais punkts 6,02

Izoleicīns (Ile, 2-amino-3-metilpentānskābe, α-amino-β-metilbaldriānskābe, C6H13NO2) ir neaizstājamā aminoskābe. Izoleicīns ir leicīna struktūrizomērs. Izoleicīna molekulā ir 2 hirālie oglekļa atomi, tāpēc tam ir iespējami 4 optiskie izomēri:

 
L-izoleicīns (2S,3S) un D-izoleicīns (2R,3R)
 
L-allo-izoleicīns (2S,3R) un D-allo-izoleicīns (2R,3S)

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izoleicīns ir visu olbaltumvielu sastāvdaļa. Dzīvnieki nespēj paši sintezēt izoleicīnu, bet augi un mikroorganismi to sintezē no pirovīnogskābes un α-ketoglutarāta.

Bioloģiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedalās enerģijas apmaiņā. Ja organismā trūkst fermenta, kas katalizē izoleicīna dekarboksilēšanos, rodas ketoacidūrija.