Jāņuvakars (dziesma)

Vikipēdijas lapa
Dziesmas "Jāņuvakars" sākuma notis
Šis raksts ir par Emiļa Melngaiļa kora dziesmu. Par latviešu gadskārtu svētkiem skatīt rakstu Jāņi.

Jāņuvakars ir Emiļa Melngaiļa 1926. gadā komponēta kora dziesma jauktajam korim ar pavadījumu. Līdzās oriģināltaktīm autors iekļāvis divas Jurjānu Andreja pierakstītas līgotnes, kas izdotas krājumā "Latvju tautas mūzikas materiāli. Pirmā grāmata, Līgotnes, Jāņa jeb Līgo meldijas" (1894).

Dziesma vairākkārt iekļauta Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programmā. Pateicoties etniski precīzi uztvertajam dziesmas raksturam, staltajam pašapzinīgumam un refrēna līgo varenajam izmantojumam, "Jāņuvakars" kļuvis par Dziesmu svētku un latviešu kordziedāšanas simbolu. Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos "Jāņuvakars" dziedāšanas biežuma ziņā ierindojas otrajā vietā aiz Jāzepa Vītola "Gaismas pils". Dziesma kora izpildījumā skan arī E. Melngaiļa baletā "Maija".[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziesma veltīta advokātam un agrākajam "Pēterburgas Avīžu" redaktoram Jānim Ansbergam (1866-1936). Tās pirmizdevums atrodams žurnāla "Austrums" 1928. gada 4. numurā. Pirmoreiz "Jāņuvakars" kopkora balsī blakus daudzām citām Melngaiļa kora dziesmām izskanēja 7. latvju vispārējo dziesmu svētku otrajā koncertā 1931. gadā Teodora Reitera vadībā. 8. Dziesmu svetkos un 9. dziesmu svētkos to diriģēja autors. Pēc Otrā pasaules kara Padomju Latvijas dziesmu svētkos to trīsreiz diriģēja Leonīds Vīgners un Jānis Zirnis, taču pāri visiem ir Jānis Dūmiņš ar četriem kopkora "Jāņuvakariem". 1985. gadā to pēc koristu pieprasījuma atkārtoti diriģēja Haralds Mednis.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziesmas "Jāņuvakars" tonalitāte ir pieciem diēziem apbalvotais spožais Si mažors. Atskaņojuma raksturu komponists norādījis, lietojot apzīmējumu "mierīgi, bet krāšņi". Paredzēta divu solistu - soprāna un tenora - klātbūtne katram vienā epizodē (abas epizodes atkārtojas). Solisti sauc, koris atsaucas. Opusa noslēgumā soprāniem jābūt varonīgiem un skaļi jādzied otrās oktāvas si, kas, iespējams, ir visu laiku augstākā dziedātā skaņa, kādu pieredzējusi Dziesmu svētku estrāde.[1]

Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līgo saule vakarāi, līgo!
Līgo gani sētiņāi, līgo!
Līgo pati mīļā Māra, līgo, līgo,
Telītēmi vārtu vērti, līgo, līgo!

Jauni puiši, jaunas meitas, līgo!
Pušķojati klētes jumtu, līgo!
Visu gadu Jānīt’s nāca, līgo, līgo,

Nu atnāca šovakari, līgo, līgo!

Dimdēj’ zeme atnākoti, līgo,
Skanēj pieši nolecot, līgo!

Jānīt’s nāca pa gadskārtu savu bērnu apraudzīti,
Jānīt’s nāca pa gadskārt’

Savu bērnu apraudzīti, savu bērnu apraudzīt.

Vai ēduši, vai dzēruši, vai Jānīti daudzināja,
Vai ēduši, vai dzēruš’
Ij ēduši, ij dzēruši, līgo,
Ij Jānīti daudzināj’, līgo!

Ai, Jānīti, Dieva dēlis, ko tu vedi vezumāi,
Ai, Jānīti, Dieva dēls

Ko tu vedi vezumāi, ko tu vedi vezumā?

Meitām vežu zīļu rotu, puišiem cauņu cepurītes,
Meitām vežu zīļu rotu
Puišiem cauņu cepurītes, puišiem cauņ cepurīt’s

Sit, Jānīti, vara bungas vārtu staba galiņā.

Lai sanāca Jāņa bērni no maliņu maliņām.

Lai sanāca Jāņa bērni, līgo,
Jāņu zāles kaisīdam’, līgo!

Jāņu dienu Dieva dēlis, līgo,
Saules meitu sveicināja, līgo!
Jauni puiši, jaunas meitas, līgo!
Jāņu nakti neguļati.

Līgo![2]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]