Jānis Asars (profesors)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par radiospeciālistu un pasniedzēju. Par citām jēdziena Jānis Asars nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jānis Asars
Jānis Asars
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 26. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1978. gada 11. martā (82 gadi)
Kolumbusa, Indiāna Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Nodarbošanās radiospeciālists

Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis (4. šķiras)

Jānis Asars (1895-1978) bija latviešu radiospeciālists, pirmais Latvijas Bruņoto spēku radiotelegrāfa priekšnieks (1919-1920). Latvijas Universitātes ārkārtas profesors, Mehānikas fakultātes dekāns (1940-1941). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā 1895. gada 26. augustā. Mācījās Rīgas pilsētas reālskolā, no 1913. gada studēja Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas fakultātē. Sākoties Pirmajam pasaules karam, J. Asars 1915. gadā iestājās Harkivas Aleksandra karaskolā, pēc kuras beigšanas 1916. gadā praporščika pakāpē tika komandēts uz Virsnieku radioskolu, kuru beidza 1918. gadā. J. Asars piedalījās Latvijas brīvības cīņās kapteiņa dienesta pakāpē un bija armijas radiotelegrāfa priekšnieks.

Pēc kara beigām 1921. gadā sāka strādāt Latvijas Republikas Pasta un telegrāfa departamentā. Līdztekus studēja Latvijas Universitātē (1919-1922) un ieguva inženiera elektrotehniķa diplomu, piedalījās Latvijas radiotelegrāfa tīkla veidošanā. Bija lektors Kara aviācijas skolā, Latvijas Tautas augstskolā, Rīgas pilsētas tehnikumā un dažādos kursos. Pēc papildināšanās Drēzdenes tehniskajā augstskolā pie profesora H. Barkhauzena (1926) J. Asars kļuva par Latvijas Universitātes docentu (1928) un vecāko docentu (1936). No 1935. gada J. Asars bija arī Elektrotehniskā institūta direktors, žurnāla “Radio” atbildīgais redaktors, LU Padomes loceklis,

Otrā pasaules kara beigās 1944. gada septembrī J. Asars ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur pēc kara beigām strādāja par lektoru Vircburgas Tautas universitātē un arodu pārbaudes komisijas priekšsēdētāju. 1950. gadā pārcēlās uz dzīvi Kolumbusas pilsētā ASV Indiānas štatā, kur līdz 1966. gadam strādāja radio un televīzijas aparātu ražotnes Arvin laboratorijā par kvalitātes kontrolieri, vēlāk par pētīšanas inženieri.

Miris 1978. gada 11. martā.[1]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Asars uzrakstījis četras grāmatas un publicējis apmēram 50 rakstu radiotehnikas nozarē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Sakaru Pasaules enciklopēdiskā laika grāmata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 14. aprīlī.
  2. «Valdības Vēstnesis Nr. 262 (17.11.1928), 5.lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 22.01.2016.