Jānis Baltvilks

Vikipēdijas lapa
Jānis Baltvilks
Jānis Baltvilks
Personīgā informācija
Dzimis 1944. gada 24. jūlijā
Valsts karogs: Vācijas Impērija Smārdes pagasts, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande, Trešais reihs (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2003. gada 4. oktobrī (59 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās Dzejnieks, ornitologs
Valoda Latviešu valoda
Augstskola Latvijas Universitāte
Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Jānis Baltvilks (dzimis 1944. gada 24. jūlijā, miris 2003. gada 4. oktobrī)[1] bija latviešu dzejnieks un ornitologs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā Smārdes pagasta "Zīlītēs". Mācījās Tukuma 1. vidusskolā, no 1962. līdz 1967. gadam studēja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, 1972. gadā absolvēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultāti.[2] No dienesta padomju armijā izvairījies tēlojot psihisku saslimšanu.

Strādāja par ornitologu Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijā (1965—1974), bija viens no Latvijas Ornitoloģijas biedrības dibinātājiem.

1970. gadā Baltvilks sāka publicēt literāros darbus,[2] 1977. gadā kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedru, līdz 1979. gadam darbojās izdevniecībā "Liesma".[2] 1980. gadu beigās sāka strādāt žurnālā "Zīlīte", 2000. gadā kļuva par tās galveno redaktoru.[2] J. Baltvilks bija padomju režīmam "neērts" kultūras darbinieks; mēģinājumi viņu iesaistīt sistēmā un padarīt par VDK ziņotāju nebija sekmīgi.[3]

2003. gada 22. septembrī cieta ceļu satiksmes negadījumā Rumbulā Rīgā, miris slimnīcā no gūtajām traumām 4. oktobrī. Apglabāts Rīgas Pirmajos Meža kapos.[4]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izdevis vairākus dzejoļu krājumus, kā arī vairākas pasaku grāmatas un citas grāmatas bērniem:[4]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Pa vidu vasara" (1976)
  • "Kad esmu apdzīvots" (1981)
  • "Tu esi glābts" (1984)
  • "Cielaviņa pie jūras" (1984, miniatūru krājums)
  • "Sniegam nav izvēles" (1989)
  • "Kāds putns" (1992)
  • "Zelta klimpas" (1998)
  • "Sarunāties zem kokiem" (1999, teksts paralēli arī angļu valodā)
  • "Saule met loku" (2002)

Proza[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1985: "Vasarā laukos". 1986: "Reibeņu meža stāsti". 1988: "Stāsti par ceļojumiem". 1992: "Sienāži un zvaigznes". 1993: "Vējlukturis mežā". 1995: "Gadalaiki". 1996: "Pasakas par pasakām". 1997: "Mergusiņš". 1998: "Ķirzaku pils". 1998: "Līdakas trešā vasara". 1998: "Divpadsmit pastaigas dabā". 2000: "Plīvija un citas pasakas". 2000: "Gludekļa klejojumi".

Dzeja bērniem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1979: "Meža malas zaļais knauķis". 1981: "Skrejvabole pieliek soli". 1984: "Stērstes sniegā". 1987: "Kā zīlīte pie loga". 1990: "Zāle visu dienu zaļa". 1993: "Krūmu krāmu jēru jūra". 1994: "Trīsdesmit trīs". 1994: "Sīksolīte un Lamzaks". 1997: "Circeņa malciņa". 1999: "Purva burvis". 2000: "Mazā meža ābece". 2000: "Izmazgātās debesis". 2002: "Mīklupanti". 2003: "Vilki velk malku". 2003: "Susura vasara".

Proza bērniem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1985: "Vasarā laukos". 1986: "Reibeņu meža stāsti". 1988: "Stāsti par ceļojumiem". 1992: "Sienāži un zvaigznes". 1993: "Vējlukturis mežā". 1995: "Gadalaiki". 1996: "Pasakas par pasakām". 1997: "Mergusiņš". 1998: "Ķirzaku pils". 1998: "Līdakas trešā vasara". 1998: "Divpadsmit pastaigas dabā". 2000: "Plīvija un citas pasakas". 2000: "Gludekļa klejojumi".

Populārzinātniskas grāmatas bērniem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1981: "Sarunas par putniem". 1984: "Zeme, maizes devējiņa". 1985: "Brālis ozols, māsa liepa". 1991: "Mana putnu grāmata". 1996: "Daba. Dzīvība".

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ojāra Vācieša prēmija (1988)[2]
  • Gada balvu literatūrā (2002) par nozīmīgu devumu latviešu literatūrā pēc dzejas izlases "Saule met loku" iznākšanas.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc J. Baltvilka nāves izveidota Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā labākajiem bērnu grāmatu autoriem un ilustratoriem.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Miris dzejnieks Jānis Baltvilks». Delfi.lv. Skatīts: 2013. gada 2. februārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 511. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  3. 'Maisi vaļā’: ‘J. Smits’ nosūdz, ka Baltvilks neapdzejos 9. maiju; bijušais operas direktors Bomiks nekomentē Delfi
  4. 4,0 4,1 «literatura.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. februārī. Skatīts: 2020. gada 4. februārī.