Jānis Bordāns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jānis Bordāns
Jānis Bordāns.jpg
Jānis Bordāns 2012. gadā
Latvijas tieslietu ministrs
Amatā
2012. gada 5. jūlijs — 2014. gada 22. janvāris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Gaidis Bērziņš
Pēctecis Baiba Broka

Dzimšanas dati 1967. gada 21. jūnijā (47 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Balvi, Latvijas PSR, PSRS(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Ceļš (1993—?)
Pilsoniskā savienība (?—2011)
Nacionālā apvienība (2012—2013)
JKP (kopš 2014)
Dzīvesbiedrs(-e) Ingeborga Bordāne
Profesija advokāts
Augstskola Latvijas Universitāte

Jānis Bordāns (dzimis 1967. gada 21. jūnijā Balvos) ir latviešu advokāts un politiķis. No 2012. līdz 2014. gadam bija Latvijas tieslietu ministrs. Bijis vairāku politisko partiju biedrs, 2014. gadā izveidoja Jauno konservatīvo partiju un kļuva par tās līderi.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidējo izglītību ieguvis Rīgas 39. vidusskolā, ko beidzis 1985. gadā. 1992. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar grādu tiesību zinātnēs.[1]

Karjera[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Bordāns ir bijis Komjaunatnes biedrs. Aktīvi iesaistījies Atmodas procesos, no 1989. gada darbojies Latvijas Tautas frontē.[2] No 1990. līdz 1992. gadam strādājis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, darbojies Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā (1992—1993). No 1993. līdz 1996. gadam strādājis Maijas Sibillas Blaubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu.

1993. gadā J. Bordāns kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Latvijas Ceļš" saraksta, taču netika ievēlēts. 1994. gadā kļuva par 5. Saeimas deputātu ar "mīksto mandātu" uz aptuveni gadu[3][1] Jāņa Vaivada vietā, kurš ieņēma ministra amatu. Vēlāk līdz 1996. gadam J. Bordāns bija Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. 1996. gada bija māceklis Londonas juridiskajā birojā "Linklaters & Paines". Kopš 1996. gada ir zvērināts advokāts. Neveiksmīgi kandidējis no "Latvijas Ceļa" saraksta 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā un 1997. gada Rīgas domes vēlēšanās.[4]

Neveiksmīgi kandidējis 2010. gadā 10. Saeimas vēlēšanās no "Vienotības" saraksta[5] (viņš bija "Vienotības" sastāvā esošās partijas "Pilsoniskā savienība" biedrs).[4] 2010. gada otrajā pusē J. Bordāns bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks tieslietu jautājumos un Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs, viņš kļuva par pirmo šī amata ieņēmēju.[3] 2011. gadā nesekmīgi kandidēja ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās jau no Nacionālās apvienības saraksta.[6] Pēc vēlēšanām kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, amatu atstājis 2012. gadā. 2012. gada jūnijā, pēc Gaida Bērziņa demisijas ticis izvirzīts kā Nacionālās apvienības kandidāts tieslietu ministra amatam V. Dombrovska valdībā,[7][8] lai arī nebija apvienību veidojošo partiju biedrs. 5. jūlijā Saeima viņu šajā amatā apstiprināja.[9]

2012. gada jūlijā ticis uzņemts partijā Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kas 11. Saeimas vēlēšanās veidoja kopīgu sarakstu ar partiju "Visu Latvijai", veidojot Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK.[10] Vienlaikus J. Bordāns darbojās biedrībā "Demokrātiskie patrioti",[4] palika tās biedrs un valdes loceklis arī pēc uzņemšanas Nacionālajā apvienībā. Biedrību un nodibinājumu reģistrā 2013. gada 21. maijā reģistrētas izmaiņas, ka J. Bordāns ir atkāpies no biedrības "Demokrātiskie patrioti" valdes locekļa amata. Taču 2013. gada 1. novembrī viņš tika izslēgts no partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, jo it kā veidojis konkurējošu politisko partiju (ar to domājot "Demokrātisko patriotu" partiju).[11] 2014. gada 18. februārī J. Bordāns izstājās arī no biedrības "Demokrātiskie patrioti", vienlaikus paziņojot, ka veidos savu politisko spēku.[12]

2014. gada maijā izveidoja Jauno konservatīvo partiju un kļuva par tās līderi.

Privātā dzīve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Bordāns ir dzimis 1967. gada 21. jūnijā Balvos.[2] Ir precējies, aizraujas ar austrumu cīņām.[4]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Jāņa Bordāna biogrāfija. Bordans.lv. Atjaunināts: 2012. gada 28. jūnijā.
  2. 2,0 2,1 Zālīte, Ilze. Kolēģi: Bordāns neveiks varoņdarbus. NRA.lv. Atjaunināts: 2012. gada 2. oktobrī.
  3. 3,0 3,1 Lazdiņš, Aigars (2012. gada 5. jūlijā). Gaidāmā TM vadība liberāļus nepriecēs. Diena.lv. Atjaunināts: 2012. gada 5. oktobrī.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Zvirbulis, Ģirts (2012. gada 5. jūlijā). Klusais samurajs Bordāns. LA.lv. Atjaunināts: 2012. gada 5. oktobrī.
  5. 2010.gada 2.oktobra 10.Saeimas vēlēšanas. CVK. Atjaunināts: 2012. gada 2. oktobrī.
  6. 2011.gada 17.septembra 11.Saeimas vēlēšanas. CVK. Atjaunināts: 2012. gada 2. oktobrī.
  7. VL-TB/LNNK tieslietu ministra amatam virza Jāni Bordānu. Tvnet.lv. Atjaunināts: 2012. gada 28. jūnijā.
  8. Nacionālā apvienība tieslietu ministra amatam virza Jāni Bordānu. Diena.lv. Atjaunināts: 2012. gada 28. jūnijā.
  9. Saeima tieslietu ministra amatā ievēl Jāni Bordānu. Delfi (2012.07.05.). Atjaunināts: 2012.07.05.
  10. Bordāns pievienojas TB/LNNK. Delfi.lv. Atjaunināts: 2012. gada 23. septembrī.
  11. Jāni Bordānu izslēdz no TB/LNNK un atsauks no ministra amata Delfi.lv
  12. Bordāns drīzumā dibinās savu partiju. Ir.lv. Atjaunināts: 2014. gada 18. martā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Gaidis Bērziņš
Latvijas tieslietu ministrs
2012. gada 5. jūlijs2014. gada 22. janvāris
Pēctecis:
Baiba Broka