Jānis Dimza

Vikipēdijas lapa
Jānis Dimza
Jānis Dimza
Personas dati
Dzimis 1906. gada 1. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Ipiķu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris pēc 1941. gada 24. jūnija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Augums 163 cm
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna Desmitcīņa
Klubs SSS, ASK, RPDSK
Dalība sacensībās
Dalība OS 2 (1932, 1936)
Personiskie rekordi
Desmitcīņa 7789,415 punkti[P 1]

Jānis Dimza (dzimis Jānis Oskars Dimis 1906. gada 1. novembrī[1][2] (pēc vecā stila — 19. oktobrī) vai pēc citiem avotiem 1906. gada 12. decembrī[3] Ipiķu pagastā, miris 1941. gadā) bija latviešu vieglatlēts, startējis desmitcīņas sacensībās.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Ipiķu pagasta "Lejasigaļos".[4] Tēvs - saimnieks Jēkabs Dimis, māte - Maija (dzimusi Švalbe).[5] Arī viņa brālis Voldemārs bijis vieglatlēts, uzstādījis Latvijas rekordu desmitcīņā un augstlēkšanā. Jaunieša vecumā J. Dimza nodarbojās ar dažādiem sporta veidiem, tai skaitā grieķu—romiešu cīņu, boksu, futbolu.[2] 1926. gada septembrī aizvadīja pirmās sacensības desmitcīņā.[2]

Latvijas vieglatlēti Jānis Dimza un Jānis Dāliņš 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Losandželosā, ASV. Ilustrētā žurnāla "Atpūta" vāka noformējums

Startēja desmitcīņā divās Olimpiskajās spēlēs (1932, 1936). Abās Olimpiskajās spēlēs nebeidza sacensības, taču 1932. gadā pēc astoņām disciplīnām atradās otrajā vietā ar 6636 punktiem.[6] Vairākkārtējs Latvijas čempions dažādās distancēs, tāpat vairākkārtējs Latvijas rekordists dažādās distancēs. 1930. gadu sākumā strādāja policijā Ķemeros, pēc tam bija Rīgas dzelzceļa mezgla policijas priekšnieka palīgs.

Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas 1940. gada 6. augustā viņu apcietināja un apsūdzēja sakarā ar sadursmēm Rīgas Stacijas laukumā 1940. gada 17. jūnijā. Ilgstoši atradās ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā, sākoties Vācijas iebrukumam Latvijā 1941. gada 24. jūnija naktī no cietuma aizvests nezināmā virzienā[7] un nogalināts.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1932. gadā tika apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pēc pašreizējās punktu skaitīšanas tabulas — 6391 punkts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «LOK profils». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūnijā.
  2. 2,0 2,1 2,2 Staģis, Andris (2012. gada 3. aprīlī). "Latvijas vieglatlētikas vēsture". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 14 (840): 46.—49. lpp. lpp. ISSN 1691-0451.
  3. Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 219. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  4. Latvijas pagasti. - 1.sēj. - 361.lpp.
  5. Rūjienas ziemeļu ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1906.g. - Nr.201
  6. Latvijas sporta vēsture. Rīga : Latvijas izglītības fonds. 1994. 60. lpp.
  7. «Latvijas Olimpiskā komiteja». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 10. martā. Skatīts: 2018. gada 13. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]