Jānis Fabriciuss
|
||||||||||||
|
||||||||||||
Jānis Fabriciuss (1877. gada 26. jūnijs [v.s. 14. jūnijs] — 1929. gada 24. augusts) bija latviešu strēlnieks, Sarkanās armijas komisārs. Pirmais komandieris Sarkanajā Armijā, kurš apbalvots ar četriem Sarkanā Karoga ordeņiem.
Satura rādītājs |
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Dzimis tagadējā Ventspils novada Zlēku pagasta "Vangstreibējos". Fabriciusa vecāki bija kalpi. 1894. gadā pabeidzis ģimnāziju. No 1998. līdz 1901. gadam dienējis Krievijas impērijas armijā. Pēc dienesta strādājis par atslēdznieku kādā Rīgas mašīnbūves rūpnīcā. 1903. gadā iestājās Krievijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā (KSDSP). Aktīvi darbojies revolucionārajā kustībā. 1904. gada februārī apcietināts un pēc tam par savu politisko darbību notiesāts uz četriem gadiem katorgā un izsūtījumu Jakutijas apgabalā. No 1913. gada līdz 1916. gadam izsūtīts tālāk uz Sahalīnu.
1916. gadā tika atbrīvots un nokļuva Krievijas impērijas armijas dienestā. Piedalās Pirmā pasaules kara cīņās Krievijas impērijas ziemeļrietumu frontē. 1917. gadā nokļūst pie latviešu strēlniekiem, kur dien 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Pēc Oktobra revolūcijas kļūst par šī pulka komitejas priekšsēdētāju. Piedalījās 12. armijas revolucionāro komiteju un padomju izveidošanā. 1918. gada janvārī kļuva par VCIK biedru, kur darbojās militārajā sekcijā pie Sarkanās armijas vienību formēšanas. Pēc tam Gdovas vienības komandieris. Ar to piedalījās Gdovas pilsētas ieņemšanā. No 1918. gada jūnija bija Gdovas rajona komisārs. Tai pašā gadā kļūst par Pleskavas revolucionārās kara komitejas priekšsēdētāju. Šeit izcēlās cīņās pret vāciešiem un Bulak-Belahoviča partizānu vienībām. 1918. gada decembra beigās Fabriciuss kā 2. Novgorodas strēlnieku divīzijas komisārs piedalījās Inčukalna kaujā pret Latvijas zemessardzi. No 1919. gada februāra kā 10. strēlnieku divīzijas komisārs piedalījās kaujās ar Igaunijas armiju. Par izrādīto varonību un pašaizliedzīgo darbu frontē apbalvots ar savu pirmo Sarkanā Karoga ordeni (ar numuru 4).
1919. gada vasarā bija Ļvinu-Jeļecas nocietinājuma rajona priekšnieks un vadīja tā aizstāvēšanu. Augustā komandēja vienību pret Konstantīna Mamantova kavalēriju. 1919. gada oktobrī iecelts par 16. strēlnieku divīzijas 48. brigādes komandieri. Ar šo vienību piedalās cīņās pret ģenerāli Deņikinu un vēlāk Poļu-padomju karā. Par prasmīgu brigādes vadību cīņās pret poļiem 1920. gadā apbalvots ar otru Sarkanā Karoga ordeni. Tai pašā gadā par izturību, vīrišķību un meistarību vadot brigādes cīņas arjergardā saņēma savu trešo Sarkanā Karoga ordeni. 1921. gadā kļuva par Sarkanās armijas komandējošā sastāva apvienoto kursu priekšnieku un komisāru. Tai pašā gadā piedalījās Kronštates dumpja apspiešanā vadot 501. strēlnieku pulku. Par to apbalvots ar ceturto Sarkanā Karoga ordeni. Viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš Sarkanajā armijā saņēmis četrus Sarkanā Karoga ordeņus.
Pēc Krievijas pilsoņu kara vadīja brigādi, bet no 1923. gada bija 2. Baltkrievijas divīzijas komandieris. Pēc tam 17. strēlnieku korpusa komandieris. 1927. gadā ievēlēts par Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas (VK(b)P) Centrālās kontrolkomisijas (CKK) locekli. No 1928. gada maija Kaukāza armijas komandiera palīgs. 1929. gada 24. augustā gājis bojā jūrā netālu no Sočiem aviokatastrofā. Apbedīts Tbilisi.
Apbalvojumi [izmainīt šo sadaļu]
- Sarkanā Karoga ordenis (kopā četri)
- Goda ierocis
Iemūžināts [izmainīt šo sadaļu]
- Jāņa Fabriciusa ielas Maskavā, Ļipeckā, Minskā, Pleskavā, Sočos.
- Līdz 1993. gadam J. Fabriciusa kara aviācijas inženieru kara akadēmija Daugavpilī
- Piemineklis Jānim Fabriciusam Ventspilī uz Pils un Akmeņu ielu stūra, kuru atklāja 1954. gadā
- 1967. gadā "Vangstreibējos" atklāja J. Fabriciusa muzeju
- Mākslas filma "Kā gulbji balti padebeši iet" (1956), kuras galvenā varoņa prototips ir Jānis Fabriciuss [1]
- Dokumentālā filma "Jānis Fabriciuss" (1966)
Piezīmes un atsauces [izmainīt šo sadaļu]
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Biogrāfija (krieviski)
- Biogrāfija (krieviski)
